第一千四百零八章 ,沙摩迦经,不退失经,怖畏经,雪山经 增支部6集21经到24经
3. 无上品
21 第一经 沙摩迦经
一时,世尊住在释迦族的沙摩村的莲花池边。
那时,有一位天神,在夜深之时,以殊胜的容色,将整个莲花池照得通亮,来到世尊所在之处。到达之后,向世尊礼敬,然后站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊说了这些话:
"尊者,有三种法导致比丘的退失。哪三种呢?乐于工作、乐于闲谈、乐于睡眠——尊者,这三种法导致比丘的退失。"
那位天神说了这些话。导师(世尊)表示认可。于是那位天神心想:"导师认可了我所说的",便向世尊礼敬,右绕之后,就在那里消失了。
那时,世尊在那夜过去之后,对比丘们说道:
"比丘们,今夜有一位天神,在夜深之时,以殊胜的容色,将整个莲花池照得通亮,来到我所在之处。到达之后,向我礼敬,然后站在一旁。站在一旁的那位天神对我说了这些话:
'尊者,有三种法导致比丘的退失。哪三种呢?乐于工作、乐于闲谈、乐于睡眠——尊者,这三种法导致比丘的退失。'
比丘们,那位天神说了这些话。说了这些话之后,向我礼敬,右绕之后,就在那里消失了。
比丘们,这对你们而言是不幸的,这对你们而言是不利的——连天神们都知道你们在善法上退失!"
"比丘们,我将再为你们说另外三种导致退失的法。你们要听,要好好地注意思维,我要说了。"
"是的,尊者。" 那些比丘应答世尊。
世尊说道:
"比丘们,哪三种是导致退失的法呢?乐于群聚、难以教导、结交恶友——比丘们,这三种是导致退失的法。"
"比丘们,凡是在过去时期中从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而从善法退失的。凡是在未来时期中将从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而将从善法退失的。凡是在现在从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而从善法退失的。"
第一经终。
22 第二经 不退失经
"比丘们,我将为你们说六种不退失的法,你们要听……"(中略)
"比丘们,哪六种是不退失的法呢?不乐于工作、不乐于闲谈、不乐于睡眠、不乐于群聚、易于教导、结交善友——比丘们,这六种是不退失的法。"
"比丘们,凡是在过去时期中没有从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而没有从善法退失的。凡是在未来时期中将不从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而将不从善法退失的。凡是在现在没有从善法退失的人,他们全都是由于这六种法而没有从善法退失的。"
第二经终。
23 第三经 怖畏经
"比丘们,'怖畏'——这是欲的同义词;'苦'——这是欲的同义词;'病'——这是欲的同义词;'疮'——这是欲的同义词;'系缚'——这是欲的同义词;'泥沼'——这是欲的同义词。"
"比丘们,为什么'怖畏'是欲的同义词呢?比丘们,被欲贪所染着的人、被欲望与贪爱所束缚的人,在现世不能从怖畏中解脱,在来世也不能从怖畏中解脱。因此,'怖畏'是欲的同义词。"
"比丘们,为什么'苦'是欲的同义词呢?……"(中略)"'病'是……'疮'是……'系缚'是……"
"比丘们,为什么'泥沼'是欲的同义词呢?比丘们,被欲贪所染着的人、被欲望与贪爱所束缚的人,在现世不能从泥沼中解脱,在来世也不能从泥沼中解脱。因此,'泥沼'是欲的同义词。"
(偈颂:)
"怖畏、苦、病、疮,系缚与泥沼——两者皆是,
这些被称为欲,凡夫众生沉迷于此。
见到执取中的怖畏,它是生死的根源,
无执取者得解脱,生死灭尽。
他们已达安稳、快乐,于现世即得寂灭,
已超越一切怨恨与怖畏,已超越一切苦。"
第三经终。
24 第四经 雪山经
"比丘们,具足六种法的比丘,能够粉碎雪山——山中之王,更何况是脆弱的无明呢!哪六种呢?"
"比丘们,在此,比丘善巧于定的入定,善巧于定的住定,善巧于定的出定,善巧于定的适合(修定的条件),善巧于定的行境(所缘),善巧于定的引发(将定导向更高目标)。"
"比丘们,具足这六种法的比丘,能够粉碎雪山——山中之王,更何况是脆弱的无明呢!"
第四经终。
巴利语原版经文
3. Anuttariyavaggo
AN.6.21/ 1. Sāmakasuttaṃ
21. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇiyāyaṃ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca–
“Tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā niddārāmatā– ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi– “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca– ‘tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā– ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Tesaṃ vo, bhikkhave, alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye vo devatāpi jānanti kusalehi dhammehi parihāyamāne”.
“Aparepi, bhikkhave, tayo parihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca “katame ca, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā? Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā– ime kho, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā”.
“Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Paṭhamaṃ.
AN.6.22/ 2. Aparihāniyasuttaṃ
22. “Chayime, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha …pe… katame ca, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā– ime kho, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā.
“Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ na parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Dutiyaṃ.
AN.6.23/ 3. Bhayasuttaṃ
23. “‘Bhayan’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘dukkhan’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘gaṇḍo’ti, bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.
“Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhayan’ti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā ‘bhayan’ti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti …pe… rogoti… gaṇḍoti… saṅgoti… paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati, tasmā ‘paṅko’ti kāmānametaṃ adhivacanan”ti.
“Bhayaṃ dukkhaṃ rogo gaṇḍo, saṅgo paṅko ca ubhayaṃ;
Ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano.
“Upādāne bhayaṃ disvā, jātimaraṇasambhave;
Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye.
“Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā;
Sabbaverabhayātītā, sabbadukkhaṃ upaccagun”ti. Tatiyaṃ.
AN.6.24/ 4. Himavantasuttaṃ
24. “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāya! Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā”ti! Catutthaṃ.