相应部35相应99经到102经,三摩地经,独坐经,非你们所有经(第一),非你们所有经(第二)
99 三摩地经(定经)
第六经
"比丘们,你们应当修习定(三摩地)。比丘们,得定的比丘能如实地了知。他如实地了知什么呢?
他如实地了知:'眼是无常的';如实地了知:'色(所见之物)是无常的';如实地了知:'眼识是无常的';如实地了知:'眼触是无常的'。如实地了知:'凡以眼触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也是无常的'。
(中略——此处原文省略了耳、鼻、舌、身四处,内容与眼处相同,依次类推。)
如实地了知:'意是无常的'。法(意所认知的对象)……意识……意触……如实地了知:'凡以意触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也是无常的'。
比丘们,你们应当修习定。比丘们,得定的比丘能如实地了知。"
100 独坐经(独处经)
第七经
"比丘们,你们应当致力于独处禅修。比丘们,独处禅修的比丘能如实地了知。他如实地了知什么呢?
他如实地了知:'眼是无常的';如实地了知:'色是无常的';如实地了知:'眼识是无常的';如实地了知:'眼触是无常的'。如实地了知:'凡以眼触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也是无常的'。
(中略——此处原文省略了耳、鼻、舌、身四处,内容与眼处相同,依次类推。)
如实地了知:'凡以意触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也是无常的'。
比丘们,你们应当致力于独处禅修。比丘们,独处禅修的比丘能如实地了知。"
101 非你们所有经(第一)
第八经
"比丘们,凡不是你们的,你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
比丘们,什么不是你们的呢?
比丘们,眼不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
色不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
眼识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
眼触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
凡以眼触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
耳不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
声不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
耳识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
耳触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
凡以耳触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
鼻不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
香(气味)不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
鼻识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
鼻触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
凡以鼻触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
舌不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
味不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
舌识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
舌触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
凡以舌触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
(中略——此处原文省略了身处,内容与上述相同,依次类推。)
意不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
法(心所认知的对象)不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
意识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
意触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
凡以意触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
比丘们,譬如在这祇树给孤独园中的草、木柴、树枝和树叶,如果有人把它们搬走,或者烧掉,或者随意处置,你们会不会这样想:'有人在搬走我们,在烧我们,在随意处置我们'?"
"不会的,尊者。"
"那是什么缘故呢?"
"尊者,因为那些既不是我们的自我,也不是属于我们自我之物。"
"比丘们,同样地,眼不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。色不是你们的……眼识……眼触……(中略)……凡以意触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。"
102 非你们所有经(第二)
第九经
"比丘们,凡不是你们的,你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
比丘们,什么不是你们的呢?
比丘们,眼不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
色不是你们的。你们应当舍弃它们。舍弃了它们,将会为你们带来利益和安乐。
眼识不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
眼触不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
(中略——此处原文省略了耳、鼻、舌、身四处,内容与眼处相同,依次类推。)
凡以意触为缘而生起的感受——无论是乐受、苦受、还是不苦不乐受——那也不是你们的。你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。
比丘们,凡不是你们的,你们应当舍弃它。舍弃了它,将会为你们带来利益和安乐。"
巴利语原版经文
SN.35.99/(6). Samādhisuttaṃ
99. “Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṃ aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘mano aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dhammā… manoviññāṇaṃ… manosamphasso… ‘yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.35.100/(7). Paṭisallānasuttaṃ
100. “Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṃ aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampmppi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Sattamaṃ.
SN.35.101/(8). Paṭhamanatumhākaṃsuttaṃ
101. “Yaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati Rūpā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saddā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Sotaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Sotasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Gandhā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Ghānaviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Ghānasamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Jivhā na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Rasā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Jivhāviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Jivhāsamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati …pe….
Mano na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Dhammā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Manoviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Manosamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa– ‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karotī’”ti?
“No hetaṃ, bhante”.
“Taṃ kissa hetu”?
“Na hi no etaṃ, bhante, attā vā attaniyaṃ vā”ti.
“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Aṭṭhamaṃ.
SN.35.102/(9). Dutiyanatumhākaṃsuttaṃ
102. “Yaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṃ? Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Rūpā na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. Cakkhuviññāṇaṃ na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Cakkhusamphasso na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Yampi, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. Navamaṃ.