相应部35相应95经,摩罗迦子经
95 摩罗迦子经
那时,尊者摩罗迦子前往世尊所在之处。(中略)在一旁坐下后,尊者摩罗迦子对世尊说道:
"大德,请世尊为我简要地说法,听闻世尊的法后,我将独处、远离人群、不放逸、精进、专心致志地修行。"
"摩罗迦子,在这种情况下,我还能对年轻的比丘们说什么呢!因为你这位比丘已经年老、衰迈、高龄、已走过人生大半、已到暮年,却还来请求简要的教诫。"
"大德,虽然我确实已经年老、衰迈、高龄、已走过人生大半、已到暮年,但请世尊为我简要地说法,请善逝为我简要地说法。或许我能理解世尊所说的意义,或许我能成为世尊所说之法的继承者。"
"摩罗迦子,你认为如何?那些能被眼所识知的色——你未曾见过的、以前从未见过的、现在没有见到的、也不会想'我将来要看到它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"那些能被耳所识知的声音——你未曾听过的、以前从未听过的、现在没有听到的、也不会想'我将来要听到它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"那些能被鼻所识知的气味——你未曾嗅过的、以前从未嗅过的、现在没有嗅到的、也不会想'我将来要嗅到它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"那些能被舌所识知的味道——你未曾尝过的、以前从未尝过的、现在没有尝到的、也不会想'我将来要尝到它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"那些能被身所识知的触觉——你未曾触碰过的、以前从未触碰过的、现在没有触碰到的、也不会想'我将来要触碰它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"那些能被意所识知的法——你未曾认知过的、以前从未认知过的、现在没有认知到的、也不会想'我将来要认知它们'的——对于这些,你有欲求、贪染或喜爱吗?"
"没有的,大德。"
"摩罗迦子,在此,对于那些可见、可闻、可感知、可认知的事物:在所见中将只有所见;在所闻中将只有所闻;在所感知中将只有所感知;在所认知中将只有所认知。
摩罗迦子,当你对于那些可见、可闻、可感知、可认知的事物:在所见中只有所见,在所闻中只有所闻,在所感知中只有所感知,在所认知中只有所认知时——那么,摩罗迦子,你就不会'因为那个'(被所缘牵引)。
摩罗迦子,当你不'因为那个'时,你就不会'在那里'(不在其中执着)。
摩罗迦子,当你不'在那里'时,你就不在此世,不在他世,也不在两者之间。这就是苦的终尽。"
"大德,世尊简要所说的意义,我以如下详细的方式来理解——
见到色时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由色而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
听到声音时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由声而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
嗅到气味时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由香而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
尝到味道时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由味而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
触到触觉时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由触而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
认知法时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由法而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
他不贪着于色,见色后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此观看色时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。
他不贪着于声,听声后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此听闻声时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。
他不贪着于香,嗅香后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此嗅闻香时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。
他不贪着于味,尝味后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此品尝味时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。
他不贪着于触,触碰后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此感触触时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。
他不贪着于法,认知法后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此认知法时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。"
"大德,世尊简要所说的意义,我以如上详细的方式来理解。"
"善哉,善哉,摩罗迦子!摩罗迦子,你善能详细地理解我简要所说的意义——
见到色时,若正念失去,
对可爱的相作意;
以贪染的心去感受,
并且执着不放。
种种由色而生的受,
在他心中不断增长;
贪婪与恼害也生起,
他的心便遭受损伤。
如此积聚着苦,
被说为远离涅槃。
(中略)
他不贪着于法,认知法后保持正念;
以离贪的心去感受,
不会执着不放。
当他如此认知法时,同时也经历受;
苦在消减而非积聚,
他就这样保持正念而行。
如此减损着苦,
被说为接近涅槃。"
"摩罗迦子,我简要所说的意义,应当如此详细地来理解。"
于是,尊者摩罗迦子欢喜、随喜世尊所说之法后,从座位起立,向世尊敬礼,右绕而去。
此后,尊者摩罗迦子独处、远离人群、不放逸、精进、专心致志地修行,不久之后——善男子们正确地从在家出家为非家的目的,那无上的梵行圆满完成——他在此世中以自己的智慧亲自证悟、成就并安住其中。他了知:"生已尽(不再有轮回中的投生),梵行已立(清净的修行已圆满完成),应作已作(一切该做的事已做完),不再有此后的存在状态(不会再有下一次的存在,不会再有下一世的生命)。尊者摩罗迦子成为了阿罗汉之一。
第二经终。
巴利语原版经文
SN.35.95/(2). Mālukyaputtasuttaṃ
95. Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.
“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma! Yatra hi nāma tvaṃ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto saṃkhittena ovādaṃ yācasī”ti.
“Kiñcāpāhaṃ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto. Desetu me, bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ, desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ, appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ. Appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vā”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati; tato tvaṃ, mālukyaputta, na tena. Yato tvaṃ, mālukyaputta, na tena; tato tvaṃ, mālukyaputta na tattha. Yato tvaṃ, mālukyaputta, na tattha; tato tvaṃ, mālukyaputta, nevidha, na huraṃ, na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti.
“Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi–
“Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā saddasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Gandhaṃ ghatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā gandhasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rasasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Phassaṃ phussa sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā phassasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā dhammasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati.
“Na so rajjati rūpesu, rūpaṃ disvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa passato rūpaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato.
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccati.
“Na so rajjati saddesu, saddaṃ sutvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa suṇato saddaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato.
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccati.
“Na so rajjati gandhesu, gandhaṃ ghatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa ghāyato gandhaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccati.
“Na so rajjati rasesu, rasaṃ bhotvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa sāyato rasaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccati.
“Na so rajjati phassesu, phassaṃ phussa paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa phusato phassaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccati.
“Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa jānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato.
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccatī”ti.
“Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī”ti. “Sādhu sādhu, mālukyaputta! Sādhu kho tvaṃ, mālukyaputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi–
“Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.
“Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;
Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati.
Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbānamuccati. …Pe….
“Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā paṭissato;
Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.
“Yathāssa vijānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;
Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato.
Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbānamuccatī”ti.
“Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti.
Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosīti. Dutiyaṃ.