相应部35相应76经到80经, 罗陀·无常经,罗陀·苦经,罗陀·无我经,舍弃无明经(第一),舍弃无明经(第二)
76 罗陀·无常经(第三经)
那时,尊者罗陀……(中略)……在一旁坐好后,尊者罗陀对世尊说了这些话:
"尊师啊,请世尊为我简要地说法,我听闻世尊的法后,能够独处、远离、不放逸、精进、专心地安住。"
"罗陀啊,凡是无常的,在那里你应当舍弃欲望。罗陀啊,什么是无常的,在那里你应当舍弃欲望呢?
眼是无常的,色是无常的,眼识是无常的,眼触是无常的,凡是以眼触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是无常的。在那里你应当舍弃欲望。
(中略)
舌……身……意是无常的。在那里你应当舍弃欲望。法是无常的……意识是无常的……意触是无常的……凡是以意触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是无常的。在那里你应当舍弃欲望。
罗陀啊,凡是无常的,在那里你应当舍弃欲望。"
第三经。
77 罗陀·苦经(第四经)
"罗陀啊,凡是苦的,在那里你应当舍弃欲望。罗陀啊,什么是苦的呢?
罗陀啊,眼是苦的。在那里你应当舍弃欲望。色……眼识……眼触……凡是以眼触为缘……(中略)……不苦不乐受——那也是苦的。在那里你应当舍弃欲望。
(中略)
意是苦的……法……意识……意触……凡是以意触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是苦的。在那里你应当舍弃欲望。
罗陀啊,凡是苦的,在那里你应当舍弃欲望。"
第四经。
78 罗陀·无我经(第五经)
"罗陀啊,凡是无我的,在那里你应当舍弃欲望。罗陀啊,什么是无我的呢?
罗陀啊,眼是无我的。在那里你应当舍弃欲望。色……眼识……眼触……凡是以眼触为缘……(中略)……
意是无我的……法……意识……意触……凡是以意触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是无我的。在那里你应当舍弃欲望。
罗陀啊,凡是无我的,在那里你应当舍弃欲望。"
第五经。
79 舍弃无明经(第一)(第六经)
那时,有一位比丘来到世尊那里……(中略)……在一旁坐好后,那位比丘对世尊说了这些话:
"尊师啊,是否有一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起呢?"
"比丘啊,有的,有一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起。"
"尊师啊,那是哪一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起呢?"
"比丘啊,无明就是那一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起。"
"尊师啊,那么要如何了知、如何观见,比丘的无明才能被舍弃、明才能生起呢?"
"比丘啊,当比丘了知、观见眼是无常的时候,无明被舍弃,明生起。当了知、观见色……眼识……眼触……凡是以眼触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是无常的而了知、观见的时候,比丘的无明被舍弃,明生起。
(中略)
当了知、观见意是无常的时候,比丘的无明被舍弃,明生起。当了知、观见法……意识……意触……凡是以意触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也是无常的而了知、观见的时候,比丘的无明被舍弃,明生起。
比丘啊,这样了知、这样观见的比丘,无明被舍弃,明生起。"
第六经。
80 舍弃无明经(第二)(第七经)
那时,有一位比丘……(中略)……说了这些话:
"尊师啊,是否有一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起呢?"
"比丘啊,有的,有一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起。"
"尊师啊,那是哪一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起呢?"
"比丘啊,无明就是那一法,通过舍弃它,比丘的无明被舍弃,明生起。"
"尊师啊,那么要如何了知、如何观见,无明才能被舍弃、明才能生起呢?"
"比丘啊,在这里,比丘听闻了这样的教导:'一切法不值得执取。'比丘啊,当比丘这样听闻了'一切法不值得执取'之后,他就遍知一切法;遍知了一切法之后,他就彻知一切法;彻知了一切法之后,他以另一种方式来看待一切相——他以另一种方式来看待眼,以另一种方式来看待色……眼识……眼触……凡是以眼触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也以另一种方式来看待。
(中略)
他以另一种方式来看待意,以另一种方式来看待法……意识……意触……凡是以意触为缘所生起的感受——乐受、苦受、或不苦不乐受——那也以另一种方式来看待。
比丘啊,这样了知、这样观见的比丘,无明被舍弃,明生起。"
第七经。
巴利语原版经文
SN.35.76/(3). Rādha-aniccasuttaṃ
76. Atha kho āyasmā rādho …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “Yaṃ kho, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo? Cakkhu aniccaṃ rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. Tatra te chando pahātabbo …pe… jivhā… kāyo… mano anicco. Tatra te chando pahātabbo. Dhammā… manoviññāṇaṃ… manosamphasso… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṃ kho, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo”ti. Tatiyaṃ.
SN.35.77/(4). Rādhadukkhasuttaṃ
77. “Yaṃ kho, rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kiñca, rādha, dukkhaṃ? Cakkhu kho, rādha, dukkhaṃ. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso… yampidaṃ cakkhusamphassa …pe… adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. Tatra te chando pahātabbo …pe… mano dukkho… dhammā… manoviññāṇaṃ… manosamphasso… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ. Tatra te chando pahātabbo. Yaṃ kho, rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo”ti. Catutthaṃ.
SN.35.78/(5). Rādha-anattasuttaṃ
78. “Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca, rādha, anattā? Cakkhu kho, rādha, anattā. Tatra te chando pahātabbo. Rūpā… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphasso… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā …pe… mano anattā… dhammā… manoviññāṇaṃ… manosamphasso… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā. Tatra te chando pahātabbo. Yo kho, rādha, anattā tatra te chando pahātabbo”ti. Pañcamaṃ.
SN.35.79/(6). Paṭhama-avijjāpahānasuttaṃ
79. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.
“Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.
“Kathaṃ pana, bhante, jānato, kathaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Cakkhuṃ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphassaṃ… yampidaṃ, cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati …pe… manaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.35.80/(7). Dutiya-avijjāpahānasuttaṃ
80. Atha kho aññataro bhikkhu …pe… etadavoca– “atthi nu kho, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Atthi kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.
“Katamo pana, bhante, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Avijjā kho, bhikkhu, eko dhammo yassa pahānā bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti.
“Kathaṃ pana, bhante, jānato, kathaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti?
“Idha, bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti– ‘sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyā’ti. Evañcetaṃ, bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti– ‘sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyā’ti. So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti, sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṃ aññato passati rūpe… cakkhuviññāṇaṃ… cakkhusamphassaṃ… yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati …pe… manaṃ aññato passati, dhamme… manoviññāṇaṃ… manosamphassaṃ… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. Sattamaṃ.