第一千三百九十章 迦罗那波利经,宾祇耶尼经 增支部5集194经到195经
194 迦罗那波利经
一时,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。当时,迦罗那波利婆罗门正在为离车族人监督工事。迦罗那波利婆罗门远远看见宾祇耶尼婆罗门走来;看见后,对宾祇耶尼婆罗门说了这话——
"喂,尊者宾祇耶尼大白天从哪里来呀?"
"尊者啊,我从沙门乔达摩那里来。"
"尊者宾祇耶尼认为沙门乔达摩的智慧辩才如何?我想他应该是个有智慧的人吧?"
"尊者啊,我是谁,怎能了知沙门乔达摩的智慧辩才呢?唯有与他同等的人,才能了知沙门乔达摩的智慧辩才吧!"
"尊者宾祇耶尼确实是以极高的赞叹来赞叹沙门乔达摩啊!"
"尊者啊,我是谁,怎能赞叹沙门乔达摩呢?那位尊者乔达摩是被已受赞叹者所赞叹的,是天与人中的最胜者。"
"那么,尊者宾祇耶尼见到什么理由,而对沙门乔达摩如此深信呢?"
"尊者啊,譬如一个人已经饱尝了最上妙味,就不会渴望其他低劣的味道了。同样地,尊者啊,无论从何处听闻那位尊者乔达摩的法——无论是从经、应颂、记说、还是未曾有法——从那处起,他就不再渴望其他各种沙门婆罗门的说法了。
"尊者啊,譬如一个人被饥饿与虚弱所困扰,得到了一团蜜丸。他无论从哪里品尝,都能得到甘美之味,纯然美妙。同样地,尊者啊,无论从何处听闻那位尊者乔达摩的法——无论是从经、应颂、记说、还是未曾有法——从那处起,就能得到内心的喜悦,得到心中的净信。
"尊者啊,譬如一个人得到了一段旃檀木——无论是黄旃檀还是红旃檀。他无论从哪里嗅闻——无论从根部、中部还是顶端——都能闻到芬芳之香,纯然美妙。同样地,尊者啊,无论从何处听闻那位尊者乔达摩的法——无论是从经、应颂、记说、还是未曾有法——从那处起,就能获得欢喜,获得喜悦。
"尊者啊,譬如一个人生病、痛苦、重病缠身。一位善巧的医师能够从根本上去除他的疾病。同样地,尊者啊,无论从何处听闻那位尊者乔达摩的法——无论是从经、应颂、记说、还是未曾有法——从那处起,忧愁、悲叹、痛苦、忧恼、绝望就都消灭了。
"尊者啊,譬如有一个莲花池,水清澈、水甘美、水清凉、水洁白、岸阶善巧、令人愉悦。然后有一个人来了,被热气所逼、被暑热所苦、疲倦、渴求、口干。他进入那莲花池,沐浴、饮水之后,一切的疲惫、劳累、热恼都消除了。同样地,尊者啊,无论从何处听闻那位尊者乔达摩的法——无论是从经、应颂、记说、还是未曾有法——从那处起,一切疲惫、劳累、热恼都消除了。"
如此说后,迦罗那波利婆罗门从座位起立,将上衣偏袒一肩,右膝着地,向世尊所在的方向合掌敬礼,三次发出感叹之语——
"礼敬那位世尊、阿罗汉、正等正觉者!
礼敬那位世尊、阿罗汉、正等正觉者!
礼敬那位世尊、阿罗汉、正等正觉者!"
"太殊胜了,尊者宾祇耶尼!太殊胜了,尊者宾祇耶尼!
尊者宾祇耶尼啊,犹如将倒覆的扶正,将覆盖的揭开,为迷路者指示道路,在黑暗中持举油灯——'有眼者将能看见诸色'——同样地,尊者宾祇耶尼以种种方式阐明了法。我,尊者宾祇耶尼,归依那位尊者乔达摩、归依法、归依比丘僧团。愿尊者宾祇耶尼记住我为优婆塞,从今日起终身归依。"
第四。
195 宾祇耶尼经
一时,世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。当时,大约有五百名离车族人来侍奉世尊。有些离车族人身着蓝色,蓝色肤色、蓝色衣服、蓝色装饰;有些离车族人身着黄色,黄色肤色、黄色衣服、黄色装饰;有些离车族人身着红色,红色肤色、红色衣服、红色装饰;有些离车族人身着白色,白色肤色、白色衣服、白色装饰。而世尊以其容色与威德光耀,远超过他们所有人。
那时,宾祇耶尼婆罗门从座位起立,将上衣偏袒一肩,向世尊合掌敬礼,对世尊说了这话——"世尊,(文思)向我浮现了!善逝,(文思)向我浮现了!"世尊说:"宾祇耶尼,那就说吧。"于是宾祇耶尼婆罗门当着世尊的面,以相应的偈颂赞叹道——
"犹如莲花红莲芬芳,
清晨盛开香气未散。
看那光辉的安吉罗萨(佛陀),
如太阳照耀于虚空之中。"
那时,那些离车族人以五百件上衣覆盖(供养)宾祇耶尼婆罗门。然后宾祇耶尼婆罗门又以那五百件上衣覆盖(供养)世尊。
那时,世尊对那些离车族人说了这话:"离车族人啊,五种珍宝的出现在世间是难得的。哪五种呢?如来、阿罗汉、正等正觉者的出现在世间是难得的。能宣说如来所宣示的法与律的人在世间是难得的。能领悟如来所宣示的法与律被宣说之后的人在世间是难得的。能领悟如来所宣示的法与律被宣说之后、并且法随法行的人在世间是难得的。知恩报恩的人在世间是难得的。离车族人啊,这五种珍宝的出现在世间是难得的。"
第五。
巴利语原版经文
AN.5.194/ 4. Kāraṇapālīsuttaṃ
194. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena kāraṇapālī brāhmaṇo licchavīnaṃ kammantaṃ kāreti. Addasā kho kāraṇapālī brāhmaṇo piṅgiyāniṃ brāhmaṇaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvā piṅgiyāniṃ brāhmaṇaṃ etadavoca–
“Handa, kuto nu bhavaṃ piṅgiyānī āgacchati divā divassā”ti? “Itohaṃ, bho, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ, piṅgiyānī, samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ? Paṇḍito maññe”ti? “Ko cāhaṃ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi! Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyā”ti! “Uḷārāya khalu bhavaṃ, piṅgiyānī, samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī”ti. “Ko cāhaṃ, bho, ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmi! Pasatthappasatthova so bhavaṃ gotamo seṭṭho devamanussānan”ti. “Kiṃ pana bhavaṃ, piṅgiyānī, atthavasaṃ sampassamāno samaṇe gotame evaṃ abhippasanno”ti?
“Seyyathāpi, bho, puriso aggarasaparititto na aññesaṃ hīnānaṃ rasānaṃ piheti; evamevaṃ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṃ suṇāti– yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso– tato tato na aññesaṃ puthusamaṇabrāhmaṇappavādānaṃ piheti.
“Seyyathāpi, bho, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṃ adhigaccheyya. So yato yato sāyetha, labhateva sādurasaṃ asecanakaṃ; evamevaṃ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṃ suṇāti – yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso– tato tato labhateva attamanataṃ, labhati cetaso pasādaṃ.
“Seyyathāpi, bho, puriso candanaghaṭikaṃ adhigaccheyya– haricandanassa vā lohitacandanassa vā. So yato yato ghāyetha– yadi mūlato, yadi majjhato, yadi aggato– adhigacchateva surabhigandhaṃ asecanakaṃ; evamevaṃ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṃ suṇāti– yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso– tato tato adhigacchati pāmojjaṃ adhigacchati somanassaṃ.
“Seyyathāpi, bho, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Tassa kusalo bhisakko ṭhānaso ābādhaṃ nīhareyya; evamevaṃ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṃ suṇāti – yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso– tato tato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā abbhatthaṃ gacchanti.
“Seyyathāpi bho, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṃ paṭippassambheyya. Evamevaṃ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṃ suṇāti– yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso– tato tato sabbadarathakilamathapariḷāhā paṭippassambhantī”ti.
Evaṃ vutte kāraṇapālī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi–
“Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa;
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti
“Abhikkantaṃ, bho piṅgiyāni, abhikkantaṃ, bho piṅgiyāni!
Seyyathāpi, bho piṅgiyāni, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā piṅgiyāninā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bho piṅgiyāni, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ piṅgiyānī dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Catutthaṃ.
AN.5.195/ 5. Piṅgiyānīsuttaṃ
195. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni bhagavantaṃ payirupāsanti. Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā appekacce licchavī lohitakā honti lohitakavaṇṇā lohitakavatthā lohitakālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Tyassudaṃ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca.
Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca– “paṭibhāti maṃ, bhagavā, paṭibhāti maṃ, sugatā”ti. “Paṭibhātu taṃ piṅgiyānī”ti bhagavā avoca. Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo bhagavato sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi–
“Padmaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ,
Pāto siyā phullamavītagandhaṃ.
Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ,
Tapantamādiccamivantalikkhe”ti.
Atha kho te licchavī pañcahi uttarāsaṅgasatehi piṅgiyāniṃ brāhmaṇaṃ acchādesuṃ. Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo tehi pañcahi uttarāsaṅgasatehi bhagavantaṃ acchādesi
Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca– “pañcannaṃ, licchavī, ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā dhammānudhammappaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṃ. Kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṃ. Imesaṃ kho, licchavī, pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. Pañcamaṃ.