第一千三百八十一章 举罪经 增支部5集167经
167 举罪经
那时,尊者舍利弗对比丘们说道:
"诸位贤友,想要举罪他人的举罪者比丘,应当在内心确立五法,然后才可对他人举罪(举罪解释:在僧团中正式指出某比丘的过失)。"
"是哪五法呢?
1. 我将适时而说,不非时而说;
2. 我将依实而说,不依不实而说;
3. 我将柔软地说,不粗暴地说;
4. 我将说有义利之语,不说无义利之语;
5. 我将以慈心而说,不以瞋心而说。
诸位贤友,想要举罪他人的举罪者比丘,应当在内心确立这五法,然后才可对他人举罪。
"诸位贤友,在此,我看到有这样的人:当被非时举罪时,他不因(对方)适时(举罪)而恼怒,反而(因被非时举罪而)恼怒;当被以不实之事举罪时,他不因(对方)依实(举罪)而恼怒,反而(因被不实举罪而)恼怒;当被粗暴举罪时,他不因(对方)柔软(举罪)而恼怒,反而(因被粗暴举罪而)恼怒;当被以无义利之语举罪时,他不因(对方)以有义利之语(举罪)而恼怒,反而(因被无义利之语举罪而)恼怒;当被以瞋心举罪时,他不因(对方)以慈心(举罪)而恼怒,反而(因被瞋心举罪而)恼怒。
"诸位贤友,对于被非法举罪的比丘,应当以五种方式使其消除追悔(令其安心无悔):
'尊者你是被非时举罪的,不是适时举罪,这足以使你不必追悔;
尊者你是被以不实之事举罪的,不是依实举罪,这足以使你不必追悔;
尊者你是被粗暴举罪的,不是柔软举罪,这足以使你不必追悔;
尊者你是被以无义利之语举罪的,不是以有义利之语举罪,这足以使你不必追悔;
尊者你是被以瞋心举罪的,不是以慈心举罪,这足以使你不必追悔。'
诸位贤友,对于被非法举罪的比丘,应当以这五种方式使其消除追悔。
"诸位贤友,对于非法举罪(他人)的比丘,应当以五种方式使其生起追悔(令其反省悔过):
'贤友,你是非时举罪的,不是适时(举罪),这足以使你应当追悔;
贤友,你是以不实之事举罪的,不是依实(举罪),这足以使你应当追悔;
贤友,你是粗暴举罪的,不是柔软(举罪),这足以使你应当追悔;
贤友,你是以无义利之语举罪的,不是以有义利之语(举罪),这足以使你应当追悔;
贤友,你是以瞋心举罪的,不是以慈心(举罪),这足以使你应当追悔。'
诸位贤友,对于非法举罪(他人)的比丘,应当以这五种方式使其生起追悔。这是什么缘故呢?为了使其他比丘不会认为可以用不实之事去举罪(他人)。
"诸位贤友,又在此,我看到有这样的人:当被适时举罪时,他不因(对方)非时(举罪)而恼怒,反而(因被适时举罪而)恼怒;当被依实举罪时,他不因(对方)以不实(举罪)而恼怒,反而(因被依实举罪而)恼怒;当被柔软举罪时,他不因(对方)粗暴(举罪)而恼怒,反而(因被柔软举罪而)恼怒;当被以有义利之语举罪时,他不因(对方)以无义利之语(举罪)而恼怒,反而(因被有义利之语举罪而)恼怒;当被以慈心举罪时,他不因(对方)以瞋心(举罪)而恼怒,反而(因被慈心举罪而)恼怒。
"诸位贤友,对于被如法举罪的比丘,应当以五种方式使其生起追悔(令其反省):
'尊者你是被适时举罪的,不是非时(举罪),这足以使你应当追悔;
尊者你是被依实举罪的,不是以不实(举罪),这足以使你应当追悔;
尊者你是被柔软举罪的,不是粗暴(举罪),这足以使你应当追悔;
尊者你是被以有义利之语举罪的,不是以无义利之语(举罪),这足以使你应当追悔;
尊者你是被以慈心举罪的,不是以瞋心(举罪),这足以使你应当追悔。'
诸位贤友,对于被如法举罪的比丘,应当以这五种方式使其生起追悔。
"诸位贤友,对于如法举罪(他人)的比丘,应当以五种方式使其消除追悔(令其安心无悔):
'贤友,你是适时举罪的,不是非时(举罪),这足以使你不必追悔;
贤友,你是依实举罪的,不是以不实(举罪),这足以使你不必追悔;
贤友,你是柔软举罪的,不是粗暴(举罪),这足以使你不必追悔;
贤友,你是以有义利之语举罪的,不是以无义利之语(举罪),这足以使你不必追悔;
贤友,你是以慈心举罪的,不是以瞋心(举罪),这足以使你不必追悔。'
诸位贤友,对于如法举罪(他人)的比丘,应当以这五种方式使其消除追悔。这是什么缘故呢?为了使其他比丘也认为应当依实而举罪(他人)。
"诸位贤友,被举罪的人应当安住于二法:真实和不动摇(不愤怒)。诸位贤友,假如别人对我举罪——无论是适时还是非时,无论是依实还是不实,无论是柔软还是粗暴,无论是以有义利之语还是无义利之语,无论是以慈心还是瞋心——我也只会安住于这二法:真实和不动摇。
如果我知道:'我确实有这种过失',我就会对他说:'有','这种过失我确实存在'。
如果我知道:'我没有这种过失',我就会对他说:'没有','这种过失在我身上不存在'。"
(世尊说:)"舍利弗,纵使你这样说,但此处仍有一些愚痴之人不能恭敬接受(你的教导)。"
(舍利弗答:)"世尊,那些没有信心、为了生计、不是因信心而从俗家出家入非家的人,他们狡诈、虚伪、欺诳、掉举、骄慢、轻浮、多嘴、散乱语、诸根门不守护、于饮食不知量、不勤修警寤、不顾惜沙门法、不深切恭敬学处、贪图享受、懈怠松弛、率先堕落、对独处修行已放下重担(不肯用功独处)、懒惰、精进薄弱、失念、不正知、不入定、心散乱、恶慧、如哑羊般愚钝——这些人,被我这样说时,不会恭敬接受。
但是,世尊,那些善男子因信心而从俗家出家入非家的人,他们不狡诈、不虚伪、不欺诳、不掉举、不骄慢、不轻浮、不多嘴、不散乱语、诸根门善守护、于饮食知量、勤修警寤、顾惜沙门法、深切恭敬学处、不奢华、不懈怠、放下堕落、独处为先、精进勤勉、坚毅勇猛、念住正知、入定一心、有智慧、不愚钝——这些人,被我这样说时,会恭敬接受。"
(世尊说:)"舍利弗,那些没有信心、为了生计、不是因信心而从俗家出家入非家的人,他们狡诈、虚伪、欺诳、掉举、骄慢、轻浮、多嘴、散乱语、诸根门不守护、于饮食不知量、不勤修警寤、不顾惜沙门法、不深切恭敬学处、贪图享受、懈怠松弛、率先堕落、对独处修行已放下重担(不肯用功独处)、懒惰、精进薄弱、失念、不正知、不入定、心散乱、恶慧、如哑羊般愚钝——就让他们去吧(不必管他们)。
但是,舍利弗,那些善男子因信心而从俗家出家入非家的人,他们不狡诈、不虚伪、不欺诳、不掉举、不骄慢、不轻浮、不多嘴、不散乱语、诸根门善守护、于饮食知量、勤修警寤、顾惜沙门法、深切恭敬学处、不奢华、不懈怠、放下堕落、独处为先、精进勤勉、坚毅勇猛、念住正知、入定一心、有智慧、不愚钝——舍利弗,对这些人,你应当说话。
舍利弗,你应当教诫同梵行者;舍利弗,你应当教导同梵行者:'我要使同梵行者从非正法中出离,安住于正法之中。'舍利弗,你应当如此学习。"
第七经竟。
巴利语原版经文
AN.5.167/ 7. Codanāsuttaṃ
167. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”.
“Katame pañca? Kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṃhitena vakkhāmi, no anatthasaṃhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaro. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo.
“Idhāhaṃ āvuso, ekaccaṃ puggalaṃ passāmi akālena codiyamānaṃ no kālena kupitaṃ, abhūtena codiyamānaṃ no bhūtena kupitaṃ, pharusena codiyamānaṃ no saṇhena kupitaṃ, anatthasaṃhitena codiyamānaṃ no atthasaṃhitena kupitaṃ, dosantarena codiyamānaṃ no mettacittena kupitaṃ.
“Adhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo – ‘akālenāyasmā cudito no kālena alaṃ te avippaṭisārāya; abhūtenāyasmā cudito no bhūtena alaṃ te avippaṭisārāya; pharusenāyasmā cudito no saṇhena, alaṃ te avippaṭisārāya anatthasaṃhitenāyasmā cudito no atthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya; dosantarenāyasmā cudito no mettacittena, alaṃ te avippaṭisārāyā’ti. Adhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo.
“Adhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo– ‘akālena te, āvuso, codito no kālena, alaṃ te vippaṭisārāya; abhūtena te, āvuso, codito no bhūtena, alaṃ te vippaṭisārāya; pharusena te, āvuso, codito no saṇhena, alaṃ te vippaṭisārāya; anatthasaṃhitena te, āvuso, codito no atthasaṃhitena, alaṃ te vippaṭisārāya; dosantarena te, āvuso, codito no mettacittena, alaṃ te vippaṭisārāyā’ti. Adhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo. Taṃ kissa hetu? Yathā na aññopi bhikkhu abhūtena codetabbaṃ maññeyyāti.
“Idha panāhaṃ, āvuso, ekaccaṃ puggalaṃ passāmi kālena codiyamānaṃ no akālena kupitaṃ, bhūtena codiyamānaṃ no abhūtena kupitaṃ, saṇhena codiyamānaṃ no pharusena kupitaṃ, atthasaṃhitena codiyamānaṃ no anatthasaṃhitena kupitaṃ, mettacittena codiyamānaṃ no dosantarena kupitaṃ.
“Dhammacuditassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo– ‘kālenāyasmā cudito no akālena, alaṃ te vippaṭisārāya; bhūtenāyasmā cudito no abhūtena, alaṃ te vippaṭisārāya; saṇhenāyasmā cudito no pharusena, alaṃ te vippaṭisārāya; atthasaṃhitenāyasmā cudito no anatthasaṃhitena, alaṃ te vippaṭisārāya; mettacittenāyasmā cudito no dosantarena, alaṃ te vippaṭisārāyā’ti. Dhammacuditassa āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo.
“Dhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo– ‘kālena te, āvuso, codito no akālena, alaṃ te avippaṭisārāya; bhūtena te, āvuso, codito no abhūtena, alaṃ te avippaṭisārāya; saṇhena te, āvuso, codito no pharusena, alaṃ te avippaṭisārāya; atthasaṃhitena te, āvuso, codito no anatthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya; mettacittena te, āvuso, codito no dosantarena, alaṃ te avippaṭisārāyā’ti. Dhammacodakassa, āvuso, bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taṃ kissa hetu? Yathā aññopi bhikkhu bhūtena coditabbaṃ maññeyyāti.
“Cuditena, āvuso, puggalena dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṃ– sacce ca, akuppe ca. Maṃ cepi, āvuso, pare codeyyuṃ kālena vā akālena vā bhūtena vā abhūtena vā saṇhena vā pharusena vā atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā mettacittā vā dosantarā vā, ahampi dvīsuyeva dhammesu patiṭṭhaheyyaṃ– sacce ca, akuppe ca. Sace jāneyyaṃ– ‘attheso mayi dhammo’ti, ‘atthī’ti naṃ vadeyyaṃ– ‘saṃvijjateso mayi dhammo’ti. Sace jāneyyaṃ– ‘nattheso mayi dhammo’ti, ‘natthī’ti naṃ vadeyyaṃ– ‘neso dhammo mayi saṃvijjatī’ti.
“Evampi kho te, sāriputta, vuccamānā atha ca panidhekacce moghapurisā na padakkhiṇaṃ gaṇhantī”ti.
“Ye te, bhante, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṃ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, te mayā evaṃ vuccamānā na padakkhiṇaṃ gaṇhanti.
“Ye pana te, bhante, kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te mayā evaṃ vuccamānā padakkhiṇaṃ gaṇhantīti.
“Ye te, sāriputta, puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno jāgariyaṃ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tiṭṭhantu te.
“Ye pana, te sāriputta, kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te tvaṃ, sāriputta, vadeyyāsi Ovada, sāriputta sabrahmacārī; anusāsa, sāriputta, sabrahmacārī– ‘asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpessāmi sabrahmacārī’ti. Evañhi te, sāriputta, sikkhitabban”ti. Sattamaṃ.