相应部28相应2经到10经, 无寻经,喜经,舍经,空无边处经,识无边处经,无所有处经,非想非非想处经,灭尽定经,针口经
2 无寻经
因缘在舍卫城。
尊者阿难看见了(中略)尊者舍利弗,便对他说道:
"舍利弗贤友,你的诸根非常明净,面色清净皎洁。尊者舍利弗今天是以什么住处而住的呢?"
"贤友,在这里,我由于寻与伺的止息,进入并安住于第二禅——内心净信,心专一,无寻、无伺,由定所生的喜与乐。贤友,我没有这样的想法:'我正在进入第二禅',或者'我已进入第二禅',或者'我已从第二禅出来'。"
"那是因为尊者舍利弗长久以来已经善加根除了'我作'、'我所作'和慢的随眠。因此尊者舍利弗不会有这样的想法:'我正在进入第二禅',或者'我已进入第二禅',或者'我已从第二禅出来'。"
第二经。
3 喜经
因缘在舍卫城。
尊者阿难看见了(中略):
"舍利弗贤友,你的诸根非常明净,面色清净皎洁。尊者舍利弗今天是以什么住处而住的呢?"
"贤友,在这里,我由于喜的远离,以舍而住,有念、有正知,以身感受乐,正如圣者们所说的'有舍、有念、住于乐',进入并安住于第三禅。贤友,我没有这样的想法:'我正在进入第三禅',或者'我已进入第三禅',或者'我已从第三禅出来'。"
"那是因为尊者舍利弗长久以来已经善加根除了'我作'、'我所作'和慢的随眠。因此尊者舍利弗不会有这样的想法:'我正在进入第三禅',或者'我已进入第三禅',或者'我已从第三禅出来'。"
第三经。
4 舍经
因缘在舍卫城。
尊者阿难看见了(中略):
"舍利弗贤友,你的诸根非常明净,面色清净皎洁。尊者舍利弗今天是以什么住处而住的呢?"
"贤友,在这里,我由于乐的舍断和苦的舍断,先前喜悦与忧愁的灭没,进入并安住于第四禅——不苦不乐、舍念清净。贤友,我没有这样的想法:'我正在进入第四禅',或者'我已进入第四禅',或者'我已从第四禅出来'。"
"那是因为尊者舍利弗长久以来已经善加根除了'我作'、'我所作'和慢的随眠。因此尊者舍利弗不会有这样的想法:'我正在进入第四禅',或者'我已进入第四禅',或者'我已从第四禅出来'。"
第四经。
5 空无边处经
因缘在舍卫城。
尊者阿难看见了(中略):
"贤友,在这里,我完全超越了色想,灭除了有对想,不作意种种想,思惟'虚空是无边的',进入并安住于空无边处。(中略)'已出来'。"
第五经。
6 识无边处经
因缘在舍卫城。
尊者阿难看见了(中略):
"贤友,在这里,我完全超越了空无边处,思惟'识是无边的',进入并安住于识无边处。(中略)'已出来'。"
第六经。
7 无所有处经
因缘在舍卫城。
这时尊者舍利弗(中略):
"贤友,在这里,我完全超越了识无边处,思惟'什么都没有',进入并安住于无所有处。(中略)'已出来'。"
第七经。
8 非想非非想处经
因缘在舍卫城。
这时尊者舍利弗(中略):
"贤友,在这里,我超越了无所有处,进入并安住于非想非非想处。(中略)'已出来'。"
第八经。
9 灭尽定经
因缘在舍卫城。
这时尊者舍利弗(中略):
"贤友,在这里,我完全超越了非想非非想处,进入并安住于想受灭。贤友,我没有这样的想法:'我正在进入想受灭',或者'我已进入想受灭',或者'我已从想受灭出来'。"
"那是因为尊者舍利弗长久以来已经善加根除了'我作'、'我所作'和慢的随眠。因此尊者舍利弗不会有这样的想法:'我正在进入想受灭',或者'我已进入想受灭',或者'我已从想受灭出来'。"
第九经。
10 针口经
有一次,尊者舍利弗住在王舍城的竹林迦兰陀园。
那时,尊者舍利弗在上午穿好衣服,拿着钵和外衣,进入王舍城托钵。在王舍城挨家挨户地托钵之后,他靠着某个墙脚食用那份托钵食。
这时,名叫针口的女游行者走到尊者舍利弗的面前,走近后,对尊者舍利弗说道:
"沙门,你是朝下吃的吗?"
"姐妹,我不是朝下吃的。"
"那么,沙门,你是朝上吃的吗?"
"姐妹,我不是朝上吃的。"
"那么,沙门,你是朝四方吃的吗?"
"姐妹,我不是朝四方吃的。"
"那么,沙门,你是朝四隅吃的吗?"
"姐妹,我不是朝四隅吃的。"
"当我问'沙门,你是朝下吃的吗?'时,你说'姐妹,我不是朝下吃的。'当我问'那么,沙门,你是朝上吃的吗?'时,你说'姐妹,我不是朝上吃的。'当我问'那么,沙门,你是朝四方吃的吗?'时,你说'姐妹,我不是朝四方吃的。'当我问'那么,沙门,你是朝四隅吃的吗?'时,你说'姐妹,我不是朝四隅吃的。'
那么,沙门,你到底是怎样吃的呢?"
"姐妹,凡是那些沙门、婆罗门,以地相术——这种畜生明——以邪命来谋生的,姐妹,这些沙门、婆罗门被称为'朝下吃的'。
姐妹,凡是那些沙门、婆罗门,以星象术——这种畜生明——以邪命来谋生的,姐妹,这些沙门、婆罗门被称为'朝上吃的'。
姐妹,凡是那些沙门、婆罗门,以从事使者奔走之业——以邪命来谋生的,姐妹,这些沙门、婆罗门被称为'朝四方吃的'。
姐妹,凡是那些沙门、婆罗门,以肢体相术——这种畜生明——以邪命来谋生的,姐妹,这些沙门、婆罗门被称为'朝四隅吃的'。
姐妹,我不以地相术这种畜生明的邪命来谋生,不以星象术这种畜生明的邪命来谋生,不以从事使者奔走之业的邪命来谋生,不以肢体相术这种畜生明的邪命来谋生。我以如法的方式寻求食物;以如法的方式寻求食物后而食用。"
于是,针口女游行者在王舍城的大街小巷、十字路口到处宣告:
"释迦子沙门们以如法的食物而食!释迦子沙门们以无过失的食物而食!请布施给释迦子沙门们食物吧!"
第十经。
舍利弗相应完毕。
其摄颂:
生于远离的(初禅),无寻的(二禅),
喜(三禅),舍(四禅),第四的;
空(无边处)以及识(无边处),
无所有(处),非想(非非想处)。
灭尽(定)说为第九,
第十是针口。
巴利语原版经文
SN.28.2. Avitakkasuttaṃ
333. Sāvatthinidānaṃ Addasā kho āyasmā ānando …pe… āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca– “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?
“Idhāhaṃ āvuso, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti– ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Dutiyaṃ.
SN.28.3. Pītisuttaṃ
334. Sāvatthinidānaṃ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?
“Idhāhaṃ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi; yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti– ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti– ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Tatiyaṃ.
SN.28.4. Upekkhāsuttaṃ
335. Sāvatthinidānaṃ Addasā kho āyasmā ānando …pe… “vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī”ti?
“Idhāhaṃ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti– ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti– ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā”ti. Catutthaṃ.
SN.28.5. Ākāsānañcāyatanasuttaṃ
336. Sāvatthinidānaṃ Addasā kho āyasmā ānando …pe… “idhāhaṃ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Pañcamaṃ.
SN.28.6. Viññāṇañcāyatanasuttaṃ
337. Sāvatthinidānaṃ. Addasā kho āyasmā ānando …pe… “idhāhaṃ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.28.7. Ākiñcaññāyatanasuttaṃ
338. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto …pe… “idhāhaṃ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Sattamaṃ.
SN.28.8. Nevasaññānāsaññāyatanasuttaṃ
339. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā sāriputto …pe… “idhāhaṃ, āvuso, ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi …pe… vuṭṭhitoti vā”ti. Aṭṭhamaṃ.
SN.28.9. Nirodhasamāpattisuttaṃ
340. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto …pe… “Idhāhaṃ, āvuso, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti– ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. “Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti– ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā”ti. Navamaṃ.
SN.28.10. Sūcimukhīsuttaṃ
341. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caritvā taṃ piṇḍapātaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ nissāya paribhuñjati. Atha kho sūcimukhī paribbājikā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca
“Kiṃ nu kho, samaṇa, adhomukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī”ti. “Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī”ti? “Na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī”ti.
“‘Kiṃ nu, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’ti vadesi”.
“Kathañcarahi samaṇa, bhuñjasī”ti? “Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘adhomukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘ubbhamukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘disāmukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘vidisāmukhā bhuñjantī’”ti.
“So khvāhaṃ, bhagini, na vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi. Dhammena bhikkhaṃ pariyesāmi; dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā bhuñjāmī”ti.
Atha kho sūcimukhī paribbājikā rājagahe rathiyāya rathiyaṃ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamārocesi– “dhammikaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti; anavajjaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti. Detha samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ piṇḍan”ti. Dasamaṃ.
Sāriputtasaṃyuttaṃ samattaṃ.
Tassuddānaṃ–
Vivekajaṃ avitakkaṃ, pīti upekkhā catutthakaṃ;
Ākāsañceva viññāṇaṃ, ākiñcaṃ nevasaññinā.
Nirodho navamo vutto, dasamaṃ sūcimukhī cāti.