第一千三百七十一章 任何方向经,期望经第一 增支部5集134经到135经
134 任何方向经
"诸比丘,具足五种条件的灌顶刹帝利王,无论住在哪个方向,都如同住在自己的领土之中。"
"是哪五种呢?诸比丘,在此,灌顶刹帝利王从母方和父方两方面都是出身良好的,血统纯净,追溯到七代祖父辈都无可指责、无人以出身加以非难;他是富有的,拥有大量财富、大量资产,仓库宝库充盈满溢;而且他是有力量的,具足四种军队(象兵、马兵、车兵、步兵),这些军队服从他、听从他的教诫;而且他的谋士是智慧的、聪明的、有才智的,有能力思考过去、未来和现在的事务;这四种条件使他的威望得以成熟。他具足这以威望为第五的五种条件,无论住在哪个方向,都如同住在自己的领土之中。这是什么原因呢?诸比丘,对于征服者来说,就是这样的。"
"诸比丘,同样地,具足五种法的比丘,无论住在哪个方向,都住于心解脱的状态。是哪五种呢?诸比丘,在此,比丘是持戒的,以波罗提木叉的律仪而安住,具足正行与正处,对微小的过失也见到危险,受持学处而修学——犹如灌顶刹帝利王具足出身;他是多闻的,忆持所闻,积集所闻,那些初善、中善、后善,有义有文,宣说圆满清净的梵行之法,这样的法他多闻、忆持、口诵熟练、心中观察、以正见善加通达——犹如灌顶刹帝利王富有、拥有大量财富、大量资产、仓库宝库充盈满溢;他精进而住,为了断除不善法,为了成就善法,坚强、坚固努力,不舍弃对善法的责任——犹如灌顶刹帝利王具足力量;他是有智慧的,具足通达生灭的智慧,圣洁的、洞察的、正确地导向苦的灭尽的智慧——犹如灌顶刹帝利王具足谋士;这四种法使他的解脱得以成熟。他具足这以解脱为第五的五种法,无论住在哪个方向,都住于心解脱的状态。这是什么原因呢?诸比丘,对于心解脱者来说,就是这样的。"
第四经终。
135 期望经第一
"诸比丘,具足五种条件的灌顶刹帝利王的长子,期望王位。是哪五种呢?诸比丘,在此,灌顶刹帝利王的长子从母方和父方两方面都是出身良好的,血统纯净,追溯到七代祖父辈都无可指责、无人以出身加以非难;他容貌端正、好看、令人欢喜,具足最上的肤色之美;他为父母所喜爱、所悦意;他为城镇与地方的人民所喜爱、所悦意;那些灌顶刹帝利王们的技艺学处——象术、马术、车术、弓术、剑术——在这些方面他都已经学习、没有缺陷。"
"他这样想:'我确实从母方和父方两方面都是出身良好的,血统纯净,追溯到七代祖父辈都无可指责、无人以出身加以非难。我为什么不期望王位呢!我确实容貌端正、好看、令人欢喜,具足最上的肤色之美。我为什么不期望王位呢!我确实为父母所喜爱、所悦意。我为什么不期望王位呢!我确实为城镇与地方的人民所喜爱、所悦意。我为什么不期望王位呢!我确实在那些灌顶刹帝利王们的技艺学处——象术、马术、车术、弓术、剑术——这些方面都已经学习、没有缺陷。我为什么不期望王位呢!'诸比丘,具足这五种条件的灌顶刹帝利王的长子,期望王位。"
"诸比丘,同样地,具足五种法的比丘,期望诸漏的灭尽。是哪五种呢?诸比丘,在此,比丘是有信的,他信仰如来的觉悟:'如是,彼世尊是阿罗汉、正等正觉者、明行具足者、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。'他是少病的、少恼的,具足均匀消化的胃火,不太冷不太热,适中的,能够堪忍精进;他是不诡诈的、不欺骗的,在导师面前,或在智者面前,或在同梵行者面前,如实地展示自己;他精进而住,为了断除不善法,为了成就善法,坚强、坚固努力,不舍弃对善法的责任;他是有智慧的,具足通达生灭的智慧,圣洁的、洞察的、正确地导向苦的灭尽的智慧。"
"他这样想:'我确实是有信的,我信仰如来的觉悟——如是,彼世尊是阿罗汉、正等正觉者(中略)天人师、佛、世尊。我为什么不期望诸漏的灭尽呢!我确实是少病的、少恼的,具足均匀消化的胃火,不太冷不太热,适中的,能够堪忍精进。我为什么不期望诸漏的灭尽呢!我确实是不诡诈的、不欺骗的,在导师面前,或在智者面前,或在同梵行者面前,如实地展示自己。我为什么不期望诸漏的灭尽呢!我确实精进而住,为了断除不善法,为了成就善法,坚强、坚固努力,不舍弃对善法的责任。我为什么不期望诸漏的灭尽呢!我确实是有智慧的,具足通达生灭的智慧,圣洁的、洞察的、正确地导向苦的灭尽的智慧。我为什么不期望诸漏的灭尽呢!'诸比丘,具足这五种法的比丘,期望诸漏的灭尽。"
第五经终。
巴利语原版经文
AN.5.134/ 4. Yassaṃdisaṃsuttaṃ
134. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati.
“Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya; pariṇāyako kho panassa hoti paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ; tassime cattāro dhammā yasaṃ paripācenti. So iminā yasapañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vijitāvīnaṃ.
“Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, vimuttacittova viharati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu– rājāva khattiyo muddhāvasitto jātisampanno; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā– rājāva khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu– rājāva khattiyo muddhāvasitto balasampanno; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā– rājāva khattiyo muddhāvasitto pariṇāyakasampanno; tassime cattāro dhammā vimuttiṃ paripācenti So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati vimuttacittova viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vimuttacittānan”ti. Catutthaṃ.
AN.5.135/ 5. Paṭhamapatthanāsuttaṃ
135. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo; negamajānapadassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā tattha sikkhito hoti anavayo.
“Tassa evaṃ hoti– ‘ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi negamajānapadassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā, tattha sikkhito anavayo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyan’ti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti.
“Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.
“Tassa evaṃ hoti– ‘ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ– itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. ‘Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyan’ti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī”ti. Pañcamaṃ.