相应部24相应1经到3经 风经,我所经,彼我经
24.(3). 邪见相应
1. 预流品
1 风经
一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。世尊如是说:"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?"
"大德,我们的法以世尊为根本,以世尊为指导,以世尊为皈依。善哉,大德,请世尊开示此言论的含义。听闻世尊所说,比丘们将受持。""那么,诸比丘,谛听,善思作意,我将宣说。""如是,大德。"那些比丘回答世尊。世尊如是说:
"诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。"
"受是常还是无常?"..."想...行...识是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。"
"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑,于苦集断除疑惑,于苦灭断除疑惑,于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第一。
2 我所经
舍卫城因缘。"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"世尊,我们的法以世尊为根本...(中略)..."诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'。"
"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)..."受...想...行...识是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?""不会,大德。"
"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑...(中略)...于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第二。
3 彼我经
舍卫城因缘。"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'?"世尊,我们的法以世尊为根本...(中略)...
"诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'。"
"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我...(中略)...不变易法'?""不会,大德。""受...想...行...识是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我...(中略)...不变易法'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'?""不会,大德。"
"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑...(中略)...于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第三。
巴利语原版经文
24.(3). Diṭṭhisaṃyuttaṃ
1. Sotāpattivaggo
1/(1). Vātasuttaṃ
206. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Bhagavā etadavoca “kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti?
“Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante” “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti… “saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Paṭhamaṃ.
2/(2). Etaṃmamasuttaṃ
207. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti.
“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… “vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Dutiyaṃ.
3/(3). So-attāsuttaṃ
208. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe….
“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.
“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …”pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”.
“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṃ.