相应部24相应1经到3经 风经,我所经,彼我经

24.(3). 邪见相应

1. 预流品

1 风经


一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。世尊如是说:"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?"


"大德,我们的法以世尊为根本,以世尊为指导,以世尊为皈依。善哉,大德,请世尊开示此言论的含义。听闻世尊所说,比丘们将受持。""那么,诸比丘,谛听,善思作意,我将宣说。""如是,大德。"那些比丘回答世尊。世尊如是说:


"诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。"


"受是常还是无常?"..."想...行...识是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'风不吹,河不流,孕妇不生产,日月不升不落,如立柱般稳固'?""不会,大德。"


"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑,于苦集断除疑惑,于苦灭断除疑惑,于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第一。


2 我所经


舍卫城因缘。"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'?"世尊,我们的法以世尊为根本...(中略)..."诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'这是我的,这是我,这是我的自我'。"


"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)..."受...想...行...识是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。""无常者是苦还是乐?""苦,大德。""对于无常、苦、变易之法,若不执取它,这样的见解会生起吗——'这是我的,这是我,这是我的自我'?""不会,大德。"


"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑...(中略)...于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第二。


3 彼我经


舍卫城因缘。"诸比丘,由于什么存在,执取什么,坚持什么,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'?"世尊,我们的法以世尊为根本...(中略)...


"诸比丘,由于色的存在,执取色,坚持色,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'。由于受的存在...(中略)...由于想的存在...由于行的存在...由于识的存在,执取识,坚持识,才会生起这样的见解——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'。"


"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我...(中略)...不变易法'?""不会,大德。""受...想...行...识是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我...(中略)...不变易法'?""不会,大德。""对于所见、所闻、所觉、所知、所得、所求、意所思维的,它是常还是无常?""无常,大德。"...(中略)...若不执取它,这样的见解会生起吗——'那个自我,那个世界,我死后将成为常住、稳固、恒常、不变易法'?""不会,大德。"


"诸比丘,当圣弟子于此等处断除疑惑,于苦断除疑惑...(中略)...于导向苦灭之道断除疑惑——诸比丘,这称为圣弟子为预流者,不堕恶趣,决定向正觉。"第三。


巴利语原版经文


24.(3). Diṭṭhisaṃyuttaṃ

1. Sotāpattivaggo

1/(1). Vātasuttaṃ

   206. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Bhagavā etadavoca “kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti?

   “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante” “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.

   “Vedanā niccā vā aniccā vā”ti… “saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.

   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Paṭhamaṃ.


2/(2). Etaṃmamasuttaṃ

   207. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. Vedanāya sati …pe… saññāya sati saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti.

   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… “vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”.

   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Dutiyaṃ.


3/(3). So-attāsuttaṃ

   208. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe….

   “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti Vedanāya sati …pe… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.

   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …”pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā …pe… avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …pe… api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”.

   “Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Tatiyaṃ.


“相应部24相应1经到3经 风经,我所经,彼我经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应9经 渴望名誉经

相应部1相应9经/渴望名誉经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:"渴望名誉者在此无法调伏,心不专注者无法获得智慧。独自住在林中却放逸懈怠,无法越过死亡领域到彼岸。"世尊回答道:"舍弃傲慢心志专一,内心清净处处解脱。...

相应部1相应10经 林野经

相应部1相应10经/林野经(诸天相应/有偈篇/祇夜)舍卫城缘起。那位天神站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"居住在林野中的人,平和的修行梵行者(梵行者解释:指遵循严格的精神修行和道德生活方式的修行人,梵行通常指纯洁的、禁欲的生活方式,梵行的最终目标是达到解脱或涅槃的境界),每日只食一餐,为...

相应部1相应11经 欢喜园经

2.欢喜园品相应部1相应11经/欢喜园经(诸天相应/有偈篇/祇夜)我是这样听说的:有一次,世尊(佛陀的尊称)住在舍卫城的祇树给孤独园。在那里,世尊对比丘们说:"比丘们啊。"那些比丘回答说:"尊者。"世尊接着说:"比丘们,从前有一位属于三十三天的天神,...

相应部1相应12经 欢喜经

相应部1相应12经/欢喜经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是发生在舍卫城的事。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"有儿子的人因儿子而欢喜,有牛的人因牛而欢喜。人因执着而有欢喜,没有执着的人就不会欢喜。"世尊以偈颂回答:"有儿子的人因儿子而忧愁,有牛的...