第一千三百六十章 贪著经,离贪经,欺诈经,不信经,不忍经,无碍解经,持戒经 增支部5集81经到87经

(9) 4. 长老品


81 贪著经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。哪五法?于可贪之事生贪,于可嗔之事生嗔,于可痴之事生痴,于可怒之事生怒,于可醉之事生醉。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?于可贪之事不生贪,于可嗔之事不生嗔,于可痴之事不生痴,于可怒之事不生怒,于可醉之事不生醉。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第一。


82 离贪经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。哪五法?未离贪,未离嗔,未离痴,有覆藏心,且好争论。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?已离贪,已离嗔,已离痴,不覆藏心,且不好争论。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第二。


83 欺诈经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。哪五法?是欺诈者,是谄媚者,是占卜者,是恐吓者,以利求利者。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?不是欺诈者,不是谄媚者,不是占卜者,不是恐吓者,不以利求利者。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第三。


84 不信经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。哪五法?是不信者,无惭者,无愧者,懈怠者,无智慧者。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?是信者,有惭者,有愧者,精进者,有智慧者。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第四。


85 不忍经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。哪五法?不能忍受色,不能忍受声,不能忍受香,不能忍受味,不能忍受触。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是不可爱、不可意、不受尊敬且不被尊崇的。


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?能忍受色,能忍受声,能忍受香,能忍受味,能忍受触。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第五。


86 无碍解经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?得义无碍解,得法无碍解,得辞无碍解,得辩无碍解,且对同梵行者的种种事务,无论大小,都是熟练的、不懈怠的,具备适当的思考能力,能够完成,能够安排。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第六。


87 持戒经


"比丘们,具足五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。哪五法?持戒,安住于波罗提木叉律仪防护,具足行处,于微细罪中见怖畏,受持学处而学习;多闻、忆持所闻、积集所闻,凡是初善、中善、后善,有义、有文、完全圆满、清净的梵行所说的法,这样的法他多闻、忆持、熟习语言、心意专注、以见善通达;善言,善于表达,具足优雅、清晰、流畅、明了义理的语言;四禅——增上心、现法乐住,他随愿获得,不艰难,不困难;漏尽,于现法中自知自证,成就无漏心解脱、慧解脱,而安住。比丘们,具足这五法的长老比丘,对于同梵行者而言,是可爱、可意、受尊敬且被尊崇的。"第七。


巴利语原版经文


(9) 4. Theravaggo

AN.5.81/ 1. Rajanīyasuttaṃ

   81. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Rajanīye rajjati, dussanīye dussati, mohanīye muyhati, kuppanīye kuppati, madanīye majjati– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kuppanīye na kuppati, madanīye na majjati– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Paṭhamaṃ.


AN.5.82/ 2. Vītarāgasuttaṃ

   82. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Avītarāgo hoti, avītadoso hoti, avītamoho hoti, makkhī ca, paḷāsī ca– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Vītarāgo hoti, vītadoso hoti, vītamoho hoti, amakkhī ca, apaḷāsī ca– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Dutiyaṃ.


AN.5.83/ 3. Kuhakasuttaṃ

   83. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Kuhako ca hoti, lapako ca, nemittiko ca, nippesiko ca, lābhena ca lābhaṃ nijigīsitā – imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

   “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Na ca kuhako hoti, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṃ nijigīsitā– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Tatiyaṃ.


AN.5.84/ 4. Assaddhasuttaṃ

   84. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti, amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti kusīto hoti, duppañño hoti– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Catutthaṃ.


AN.5.85/ 5. Akkhamasuttaṃ

   85. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Pañcamaṃ.


AN.5.86/ 6. Paṭisambhidāpattasuttaṃ

   86. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Atthapaṭisambhidāpatto hoti, dhammapaṭisambhidāpatto hoti, niruttipaṭisambhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisambhidāpatto hoti yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ– imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Chaṭṭhaṃ.


AN.5.87/ 7. Sīlavantasuttaṃ

   87. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi? Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. Sattamaṃ.


“第一千三百六十章 贪著经,离贪经,欺诈经,不信经,不忍经,无碍解经,持戒经 增支部5集81经到87经” 的相关文章

第二十九章 愤怒只会伤害到自己

相应部7相应4经/酸粥经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有一次,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,阿修罗王皈依佛陀后,与佛陀和波斯匿王一同进餐,在阿修罗王旁边站立的毗兰耆迦婆罗门横眉怒目、咬牙切齿。他一言不发,默默的独自生着闷气,他心里想:「这个秃头既然哄骗了大王,大王已经皈依他了,我现在也不好去反驳他...

第六十一章 如何证悟解脱的果位?

4.刹帝利黑齿品相应部12相应31经/已生成的经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对舍利弗尊者说:“舍利弗!阿逸多婆罗门曾经问如来度到解脱彼岸的问题,这个问题是:「那些已经知道世间的真相、法则,已经明了如来正法的人,那些从浅入深,证悟各个不同解脱阶位的...

第八十八章 涅槃境界如同喝到井中水

相应部12相应68经/憍赏弥经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,殊胜尊者与那罗尊者住在拘睒弥城的瞿师罗园,有一天殊胜尊者来到那罗尊者的住处,他们相互问候后,殊胜尊者就在一旁坐下,他对那罗尊者说:“那罗学友,我有一个问题想要请问您,您能为我解答吗?”那罗尊者说:“殊胜学友,您有什么问题,请说,如果...

第九十九章 二、三滴海水多吗?

相应部13相应8经/海洋经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果从大海中取出二、三滴水保存下来,其余的大海水全部都干涸、干枯了,弟子们你们现在是怎么想的?是保存下来的二、三滴水更多,还是大海里已经全部干涸、干枯的水更多?...

第一百一十六章 善人与善人聚集在一起

相应部14相应14经/下劣志向者经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间的众生如同界(界解释,见第一百零三章)一样,相同特性的事物会聚集、合流到一起,也就是凶恶歹毒的人会与卑劣恶毒的念想聚集、合流到一起,善良温和的人会与高尚仁慈...

第一百二十九章 痛苦的灭尽

相应部14相应36经/生起经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,地界、水界、火界、风界(地界、水界、火界、风界解释,见第一百二十四章)的生起形成、持续存在、出现显现、再次的生起形成,就是痛苦的生起形成,疾病的持续存在,老死的出现显...