相应部22相应151经到159经 "这是我的"经,"彼是自我"经,"我将不存在"经,"邪见"经,"有身见"经,"自我见"经,"执取"经,"第二执取"经,"阿难"经
151 "这是我的"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而人会观察认为:'这是我的,这是我,这是我的自我'?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色……(中略)……识存在时,执取识,坚持识,而人会观察认为:'这是我的,这是我,这是我的自我'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者……(中略)……"
"变易法,不执取它,人会观察认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者……(中略)……"
"变易法,不执取它,人会观察认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
152 "彼是自我"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'。受……(中略)……想……行……(中略)……识存在时,执取识,坚持识,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'。"
"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
153 "我将不存在"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
154 "邪见"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而邪见生起?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而邪见生起。受存在时……邪见生起。想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而邪见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,邪见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,不执取它,邪见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
155 "有身见"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有身见生起?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有身见生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而有身见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,有身见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,有身见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
156 "自我见"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而自我见生起?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而自我见生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而自我见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,自我见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,自我见会生起吗?"
"不会,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
157 "执取"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而系缚、执取、束缚生起?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而系缚、执取、束缚生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而系缚、执取、束缚生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,系缚、执取、束缚会生起吗?"
"不会,尊者……(中略)……"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
158 "第二执取"经
起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而系缚、执取、束缚、贪爱生起?"
"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"
"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而系缚、执取、束缚、贪爱生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而系缚、执取、束缚、贪爱生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者……(中略)……不执取它,系缚、执取、束缚、贪爱会生起吗?"
"不会,尊者……(中略)……"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
159 "阿难"经
起源于舍卫城。那时,尊者阿难来到世尊处;来到后……(中略)……对世尊说:"善哉!尊者,愿世尊简略地为我说法,听闻世尊法后,我将独处、远离、不放逸、热忱、专注地安住。"
"阿难,你认为如何,色是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,认为它'这是我的,这是我,这是我的自我',这样认为适当吗?"
"不适当,尊者。"
"受……想……行……识是常还是无常?"
"无常,尊者。"
"无常者是苦还是乐?"
"苦,尊者。"
"无常、苦、变易法,认为它'这是我的,这是我,这是我的自我',这样认为适当吗?"
"不适当,尊者。"
"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"
见解品第十五。
其总结:
内在、这是我的、彼是自我、我将不存在、
邪见、有身见、自我见、二执取经、以阿难经结束。
上分五十经已结束。
上分五十经品总结:
内部、法说者、明、热恼、见为第五;
第三个五十经已说,称为下降篇。
蕴相应已结束。
巴利语原版经文
SN.22.151/(2). Etaṃmamasuttaṃ
151. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …”pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ. .pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṃ.
SN.22.152/(3). So-attāsuttaṃ
152. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhāresu …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.
“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Tatiyaṃ.
SN.22.153/(4). Nocamesiyāsuttaṃ
153. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa, evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṃ.
SN.22.154/(5). Micchādiṭṭhisuttaṃ
154. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… micchādiṭṭhi uppajjati. Saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti.‘Pañcamaṃ.
SN.22.155/(6). Sakkāyadiṭṭhisuttaṃ
155. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante” “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.22.156/(7). Attānudiṭṭhisuttaṃ
156. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṃ.
SN.22.157/(8). Abhinivesasuttaṃ
157. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya uppajjeyyuṃ saṃyojanābhinivesavinibandhā”ti? “No hetaṃ, bhante …”pe… “evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṃ.
SN.22.158/(9). Dutiya-abhinivesasuttaṃ
158. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Vedanāya sati saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya uppajjeyyuṃ saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? “No hetaṃ, bhante …”pe… “evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṃ.
SN.22.159/(10). Ānandasuttaṃ
159. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.
“Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṃ.
Diṭṭhivaggo pañcadasamo.
Tassuddānaṃ–
Ajjhattikaṃ etaṃmama, so-attā nocamesiyā;
Micchāsakkāyattānu dve, abhinivesā ānandenāti.
Uparipaṇṇāsako samatto.
Tassa uparipaṇṇāsakassa vagguddānaṃ–
Anto dhammakathikā vijjā, kukkuḷaṃ diṭṭhipañcamaṃ;
Tatiyo paṇṇāsako vutto, nipātoti pavuccatīti.
Khandhasaṃyuttaṃ samattaṃ.