相应部22相应151经到159经 "这是我的"经,"彼是自我"经,"我将不存在"经,"邪见"经,"有身见"经,"自我见"经,"执取"经,"第二执取"经,"阿难"经


151 "这是我的"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而人会观察认为:'这是我的,这是我,这是我的自我'?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色……(中略)……识存在时,执取识,坚持识,而人会观察认为:'这是我的,这是我,这是我的自我'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者……(中略)……"


"变易法,不执取它,人会观察认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者……(中略)……"


"变易法,不执取它,人会观察认为'这是我的,这是我,这是我的自我'吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


152 "彼是自我"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'。受……(中略)……想……行……(中略)……识存在时,执取识,坚持识,而有如是见生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'。"


"诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'彼是自我,彼是世界,死后我将成为常恒、稳固、永恒、不变易法'吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


153 "我将不存在"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而有如是见生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,不执取它,如是见会生起:'我将不存在,我的将不存在,我不会存在,我的不会存在'吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


154 "邪见"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而邪见生起?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而邪见生起。受存在时……邪见生起。想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而邪见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,邪见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,不执取它,邪见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


155 "有身见"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而有身见生起?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而有身见生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而有身见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,有身见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,有身见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


156 "自我见"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而自我见生起?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而自我见生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而自我见生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,自我见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,自我见会生起吗?"


"不会,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


157 "执取"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而系缚、执取、束缚生起?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而系缚、执取、束缚生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而系缚、执取、束缚生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,系缚、执取、束缚会生起吗?"


"不会,尊者……(中略)……"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


158 "第二执取"经


起源于舍卫城。"诸比丘,什么存在时,执取什么,坚持什么,而系缚、执取、束缚、贪爱生起?"


"尊者,我们的法以世尊为根本……(中略)……"


"诸比丘,色存在时,执取色,坚持色,而系缚、执取、束缚、贪爱生起。受存在时……想存在时……行存在时……识存在时,执取识,坚持识,而系缚、执取、束缚、贪爱生起。诸比丘,你们认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者……(中略)……不执取它,系缚、执取、束缚、贪爱会生起吗?"


"不会,尊者……(中略)……"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


159 "阿难"经


起源于舍卫城。那时,尊者阿难来到世尊处;来到后……(中略)……对世尊说:"善哉!尊者,愿世尊简略地为我说法,听闻世尊法后,我将独处、远离、不放逸、热忱、专注地安住。"


"阿难,你认为如何,色是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,认为它'这是我的,这是我,这是我的自我',这样认为适当吗?"


"不适当,尊者。"


"受……想……行……识是常还是无常?"


"无常,尊者。"


"无常者是苦还是乐?"


"苦,尊者。"


"无常、苦、变易法,认为它'这是我的,这是我,这是我的自我',这样认为适当吗?"


"不适当,尊者。"


"如是见……(中略)……了知'不再有此状态'。"


见解品第十五。


其总结:

内在、这是我的、彼是自我、我将不存在、

邪见、有身见、自我见、二执取经、以阿难经结束。


上分五十经已结束。


上分五十经品总结:

内部、法说者、明、热恼、见为第五;

第三个五十经已说,称为下降篇。


蕴相应已结束。


巴利语原版经文


SN.22.151/(2). Etaṃmamasuttaṃ

   151. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante …”pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante …”pe… vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupasseyyāti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ. .pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Dutiyaṃ.


SN.22.152/(3). So-attāsuttaṃ

   152. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhāresu …pe… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti.

   “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Tatiyaṃ.


SN.22.153/(4). Nocamesiyāsuttaṃ

   153. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa, evaṃ diṭṭhi uppajjati– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Catutthaṃ.


SN.22.154/(5). Micchādiṭṭhisuttaṃ

   154. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… micchādiṭṭhi uppajjati. Saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa micchādiṭṭhi uppajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya micchādiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti.‘Pañcamaṃ.


SN.22.155/(6). Sakkāyadiṭṭhisuttaṃ

   155. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa sakkāyadiṭṭhi uppajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante” “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya sakkāyadiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Chaṭṭhaṃ.


SN.22.156/(7). Attānudiṭṭhisuttaṃ

   156. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjatī”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa attānudiṭṭhi uppajjati Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya attānudiṭṭhi uppajjeyyā”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Sattamaṃ.


SN.22.157/(8). Abhinivesasuttaṃ

   157. Sāvatthinidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā. Vedanāya sati… saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya uppajjeyyuṃ saṃyojanābhinivesavinibandhā”ti? “No hetaṃ, bhante …”pe… “evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Aṭṭhamaṃ.


SN.22.158/(9). Dutiya-abhinivesasuttaṃ

   158. Sāvatthinidānaṃ “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā …pe… “rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Vedanāya sati saññāya sati… saṅkhāresu sati… viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ …pe… api nu taṃ anupādāya uppajjeyyuṃ saṃyojanābhinivesavinibandhājjhosānā”ti? “No hetaṃ, bhante …”pe… “evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Navamaṃ.


SN.22.159/(10). Ānandasuttaṃ

   159. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… bhagavantaṃ etadavoca– “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

   “Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Dasamaṃ.

   Diṭṭhivaggo pañcadasamo.

   Tassuddānaṃ–

   Ajjhattikaṃ etaṃmama, so-attā nocamesiyā;

   Micchāsakkāyattānu dve, abhinivesā ānandenāti.

   Uparipaṇṇāsako samatto.

   Tassa uparipaṇṇāsakassa vagguddānaṃ–

   Anto dhammakathikā vijjā, kukkuḷaṃ diṭṭhipañcamaṃ;

   Tatiyo paṇṇāsako vutto, nipātoti pavuccatīti.

   Khandhasaṃyuttaṃ samattaṃ.


“相应部22相应151经到159经 "这是我的"经,"彼是自我"经,"我将不存在"经,"邪见"经,"有身见"经,"自我见"经,"执取"经,"第二执取"经,"阿难"经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应2经 解脱经

相应部1相应2经/解脱经(诸天相应/有偈篇/祇夜)(发生地)在舍卫城。在深夜,有一位容貌美丽的天神来到祇树给孤独园。她的光芒照亮了整个园林。这位天神来到世尊面前,向他致敬,然后站在一旁。站好后,天神对世尊说:天神:"尊者,您知道众生如何获得解脱、自由和独处吗?"世尊:"...

相应部1相应4经 流逝经

相应部1相应4经/流逝经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地消逝。看到死亡的恐惧,应当行善积德,以获得快乐。"世尊以偈颂回答:"时光流逝,夜晚飞逝,生命阶段一个接一个地...

相应部1相应12经 欢喜经

相应部1相应12经/欢喜经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是发生在舍卫城的事。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"有儿子的人因儿子而欢喜,有牛的人因牛而欢喜。人因执着而有欢喜,没有执着的人就不会欢喜。"世尊以偈颂回答:"有儿子的人因儿子而忧愁,有牛的...

相应部1相应13经 无与子同等经

相应部1相应13经/无与子同等经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊身边,恭敬地站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神说:"世间没有比儿子更深的爱,没有比牛群更有价值的财富,没有比太阳更明亮的光芒,没有比海洋更广大的水体。"世尊回答说:"世间没有比...

相应部1相应14经 刹帝利经

相应部1相应14经/刹帝利经(诸天相应/有偈篇/祇夜)某位天神说:"在两足生物中,刹帝利最高贵,在四足动物中,公牛最为优秀。在妻子之中,处女新娘最珍贵,在儿子之中,长子最为重要。"佛陀回答:"在两足生物中,正觉者最高贵,在四足动物中,良种马最优秀。在妻子之中,恭顺者最珍...