第一千三百五十四章 第一晚年出家经,第二晚年出家经,第一想经,第二想经,第一增长经,第二增长经,讨论经,共住经 增支部5集59经到66经
59 第一晚年出家经
"比丘们,具足五法的晚年出家者是稀有难得的。哪五法?比丘们,精通细致的晚年出家者是稀有难得的,威仪具足的晚年出家者是稀有难得的,多闻博学的晚年出家者是稀有难得的,能讲说佛法的晚年出家者是稀有难得的,持律精通的晚年出家者是稀有难得的。比丘们,具足这五法的晚年出家者是稀有难得的。"第九经。
60 第二晚年出家经
"比丘们,具足五法的晚年出家者是稀有难得的。哪五法?比丘们,善于听从教导的晚年出家者是稀有难得的,善于接受指导的晚年出家者是稀有难得的,善于正确理解的晚年出家者是稀有难得的,能讲说佛法的晚年出家者是稀有难得的,持律精通的晚年出家者是稀有难得的。比丘们,具足这五法的晚年出家者是稀有难得的。"第十经。
障碍品第一。
其摄颂:
障碍、聚集、诸支、时节、母与子;
戒师、处所、离车、童子及其余二。
(7) 2. 想品
61 第一想经
"比丘们,有五种想,若修习、多修习,能得大果、大利益,以不死为所归,以不死为终极。哪五种?不净想、死亡想、过患想、对食物的厌恶想、对一切世间不乐想——比丘们,这五种想,若修习、多修习,能得大果、大利益,以不死为所归,以不死为终极。"第一经。
62 第二想经
"比丘们,有五种想,若修习、多修习,能得大果、大利益,以不死为所归,以不死为终极。哪五种?无常想、无我想、死亡想、对食物的厌恶想、对一切世间不乐想——比丘们,这五种想,若修习、多修习,能得大果、大利益,以不死为所归,以不死为终极。"第二经。
63 第一增长经
"比丘们,圣弟子通过五种增长而在圣者的增长中增长,成为取得身体精华和最上之人。哪五种增长?信心增长,戒行增长,多闻增长,布施增长,智慧增长——比丘们,圣弟子通过这五种增长而在圣者的增长中增长,成为取得身体精华和最上之人。"
"通过信心和戒行而增长,
通过智慧、布施和多闻两者而增长。
如是这样的善人,具慧眼,
就在此生中取得自己的精华。"第三经。
64 第二增长经
"比丘们,圣女弟子通过五种增长而在圣者的增长中增长,成为取得身体精华和最上之人。哪五种增长?信心增长,戒行增长,多闻增长,布施增长,智慧增长——比丘们,圣女弟子通过这五种增长而在圣者的增长中增长,成为取得身体精华和最上之人。"
"通过信心和戒行而增长,
通过智慧、布施和多闻两者而增长。
如是这样的具戒女居士,
就在此生中取得自己的精华。"第四经。
65 讨论经
"比丘们,具足五法的比丘适合与同梵行者讨论。哪五法?比丘们,此处,比丘自己具足戒行,且能回答关于戒行成就的问题;自己具足定力,且能回答关于定力成就的问题;自己具足智慧,且能回答关于智慧成就的问题;自己具足解脱,且能回答关于解脱成就的问题;自己具足解脱知见,且能回答关于解脱知见成就的问题。比丘们,具足这五法的比丘适合与同梵行者讨论。"第五经。
66 共住经
"比丘们,具足五法的比丘适合与同梵行者共住。哪五法?比丘们,此处,比丘自己具足戒行,且能回答关于戒行成就的问题;自己具足定力,且能回答关于定力成就的问题;自己具足智慧,且能回答关于智慧成就的问题;自己具足解脱,且能回答关于解脱成就的问题;自己具足解脱知见,且能回答关于解脱知见成就的问题。比丘们,具足这五法的比丘适合与同梵行者共住。"第六经。
巴利语原版经文
AN.5.59/ 9. Paṭhamavuḍḍhapabbajitasuttaṃ
59. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi? Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito nipuṇo, dullabho ākappasampanno, dullabho bahussuto dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito”ti. Navamaṃ.
AN.5.60/ 10. Dutiyavuḍḍhapabbajitasuttaṃ
60. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi? Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito suvaco, dullabho suggahitaggāhī dullabho padakkhiṇaggāhī, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito”ti. Dasamaṃ.
Nīvaraṇavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ–
Āvaraṇaṃ rāsi aṅgāni, samayaṃ mātuputtikā;
Upajjhā ṭhānā licchavi, kumārā aparā duveti.
(7) 2. Saññāvaggo
AN.5.61/ 1. Paṭhamasaññāsuttaṃ
61. “Pañcimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā – imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Paṭhamaṃ.
AN.5.62/ 2. Dutiyasaññāsuttaṃ
62. “Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā– imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Dutiyaṃ.
AN.5.63/ 3. Paṭhamavaḍḍhisuttaṃ
63. “Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati– imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā”ti.
“Saddhāya sīlena ca yo pavaḍḍhati,
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ.
So tādiso sappuriso vicakkhaṇo,
Ādīyatī sāramidheva attano”ti. Tatiyaṃ.
AN.5.64/ 4. Dutiyavaḍḍhisuttaṃ
64. “Pañcahi bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati– imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassā”ti.
“Saddhāya sīlena ca yā pavaḍḍhati,
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ.
Sā tādisī sīlavatī upāsikā,
Ādīyatī sāramidheva attano”ti. Catutthaṃ.
AN.5.65/ 5. Sākacchasuttaṃ
65. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnan”ti. Pañcamaṃ.
AN.5.66/ 6. Sājīvasuttaṃ
66. “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīnan”ti. Chaṭṭhaṃ.