第一千三百五十二章 障蔽经,不善聚经,精进支经,时机经,母子经 增支部5集51经到55经
第二个五十经
(6) 1. 障碍品
51 障蔽经
如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,世尊呼唤比丘们说:"比丘们!"比丘们回应说:"尊者!"世尊如此说道:
"比丘们,有五种障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。哪五种?比丘们,贪欲是障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。嗔恚是障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。昏沉睡眠是障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。掉举恶作是障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。疑惑是障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。比丘们,这五种障碍、盖障,覆盖心灵,使智慧羸弱。
"比丘们,如果比丘不断除这五种覆盖心灵、使智慧羸弱的障碍、盖障,以羸弱无力的智慧,能了知自利、他利、双方之利,或证悟超越人法的殊胜圣智见,这是不可能的。比丘们,譬如从山上流下的河,流程长远,水流急速,冲刷一切。有人在两岸开口,这样,河中的水流就会分散、扩散、分开,既不能长远流动,也不能急速流动,也不能冲刷一切。同样地,比丘们,如果比丘不断除这五种覆盖心灵、使智慧羸弱的障碍、盖障,以羸弱无力的智慧,能了知自利、他利、双方之利,或证悟超越人法的殊胜圣智见,这是不可能的。
"比丘们,如果比丘断除这五种覆盖心灵、使智慧羸弱的障碍、盖障,以强大有力的智慧,能了知自利、他利、双方之利,或证悟超越人法的殊胜圣智见,这是可能的。比丘们,譬如从山上流下的河,流程长远,水流急速,冲刷一切。有人堵塞两岸的开口,这样,河中的水流就不会分散、不会扩散、不会分开,能长远流动,能急速流动,能冲刷一切。同样地,比丘们,如果比丘断除这五种覆盖心灵、使智慧羸弱的障碍、盖障,以强大有力的智慧,能了知自利、他利、双方之利,或证悟超越人法的殊胜圣智见,这是可能的。"第一(经)。
52 不善聚经
"比丘们,若说'不善之聚',正确地说,就是指五盖。比丘们,这整个不善之聚就是五盖。哪五种?贪欲盖、嗔恚盖、昏沉睡眠盖、掉举恶作盖、疑惑盖。比丘们,若说'不善之聚',正确地说,就是指这五盖。比丘们,这整个不善之聚就是这五盖。"第二(经)。
53 精进支经
"比丘们,有五种精进支。哪五种?比丘们,在此,比丘有信仰,相信如来的觉悟——'世尊确实是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。'他少病少恼;具足平衡的消化能力,不太冷也不太热,适中能忍受精进;他不狡诈不虚伪;如实向导师、智者或同修表明自己;他精进而住,为了断除不善法、成就善法,有力、坚固精进、不舍善法的担子;他有智慧,具足圣者的生灭智慧,通达正确灭苦之道。比丘们,这就是五种精进支。"第三(经)。
54 时机经
"比丘们,这五种是不适合精进的时机。哪五种?比丘们,在此,比丘年老被衰老所压。比丘们,这是第一个不适合精进的时机。
"再者,比丘们,比丘生病被疾病所压。比丘们,这是第二个不适合精进的时机。
"再者,比丘们,闹饥荒,收成不好,难以获得食物,不容易通过乞食维持生活。比丘们,这是第三个不适合精进的时机。
"再者,比丘们,有危险,森林骚动,乘车的人们在国中游荡。比丘们,这是第四个不适合精进的时机。
"再者,比丘们,僧团分裂。比丘们,当僧团分裂时,他们彼此辱骂,彼此责备,彼此排斥,彼此放弃。在那里,不信的人不会生起信心,而有信心的人,有些会改变想法。比丘们,这是第五个不适合精进的时机。比丘们,这些是五种不适合精进的时机。
"比丘们,这五种是适合精进的时机。哪五种?比丘们,在此,比丘年轻,青年,头发乌黑,具有美好的青春,处于人生的第一阶段。比丘们,这是第一个适合精进的时机。
"再者,比丘们,比丘少病少恼,具足平衡的消化能力,不太冷也不太热,适中能忍受精进。比丘们,这是第二个适合精进的时机。
"再者,比丘们,粮食充足,收成好,容易获得食物,容易通过乞食维持生活。比丘们,这是第三个适合精进的时机。
"再者,比丘们,人们和睦,互相欢喜,不争吵,如水乳交融,以慈爱的眼光相视而住。比丘们,这是第四个适合精进的时机。
"再者,比丘们,僧团和睦,互相欢喜,不争吵,一起诵戒,安乐而住。比丘们,当僧团和睦时,他们不彼此辱骂,不彼此责备,不彼此排斥,不彼此放弃。在那里,不信的人会生起信心,有信心的人会增长信心。比丘们,这是第五个适合精进的时机。比丘们,这些是五种适合精进的时机。"第四(经)。
55 母子经
一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时,在舍卫城,一对母子——一位比丘和一位比丘尼——进入雨安居。他们渴望经常见到彼此。母亲想经常见到儿子;儿子也想经常见到母亲。由于经常见面,他们产生了亲近。有了亲近,就有了亲密。有了亲密,就有了机会。他们心被染着,不舍学处,不表明羸弱,行淫欲法。
那时,许多比丘走向世尊。走向后,礼敬世尊,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说:"尊者,在这舍卫城,一对母子——一位比丘和一位比丘尼——进入雨安居。他们渴望经常见到彼此。母亲想经常见到儿子;儿子也想经常见到母亲。由于经常见面,他们产生了亲近。有了亲近,就有了亲密。有了亲密,就有了机会。他们心被染着,不舍学处,不表明羸弱,行淫欲法。"
"比丘们,那愚人认为什么?'母亲不会对儿子生起爱欲,儿子也不会对母亲生起爱欲'吗?比丘们,我不见有任何一色如此令人染着、如此令人贪爱、如此令人陶醉、如此令人束缚、如此令人迷恋、如此对于证得无上解脱造成障碍,比丘们,就如女色。比丘们,众生对女色贪染、贪求、系缚、迷醉、执着。他们长夜忧愁,受女色控制。
"比丘们,我不见有任何一声音......(中略)......任何一气味......任何一味道......任何一触觉如此令人染着、如此令人贪爱、如此令人陶醉、如此令人束缚、如此令人迷恋、如此对于证得无上解脱造成障碍,比丘们,就如女触。比丘们,众生对女触贪染、贪求、系缚、迷醉、执着。他们长夜忧愁,受女触控制。
"比丘们,女人走路时就能控制男人的心;站立时......(中略)......坐着时......躺着时......微笑时......说话时......唱歌时......哭泣时......憔悴时......死时都能控制男人的心。比丘们,若要正确地称呼'魔罗的全面罗网',正确地说,就是指女人是'魔罗的全面罗网'。"
"宁与持刀者交谈,宁与恶鬼交谈,
宁接近毒蛇,被咬就不能活命。
但不要独自一人与女人交谈;
她们用眼神和微笑使人失去正念。
更有以不整衣着和甜美言语;
这个人不是很容易安全的,即使憔悴而死。
这五种欲望对象,在女人身上显现;
色、声、味、香,以及悦意的触。
对那些被欲流冲走,不了知欲望的人;
时间、去处、有无有,在轮回中领先。
那些了知欲望而行,无处恐惧的人;
他们实已渡过世间,他们已达漏尽。"第五(经)。
巴利语原版经文
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
(6) 1. Nīvaraṇavaggo
AN.5.51/ 1. Āvaraṇasuttaṃ
51. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
“Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā.
“So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya. Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto vikkhitto visaṭo byādiṇṇo neva dūraṅgamo assa na sīghasoto na hārahārī. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
“So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni pidaheyya. Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto avikkhitto avisaṭo abyādiṇṇo dūraṅgamo ceva assa sīghasoto ca hārahārī ca. Evamevaṃ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṃ vā ñassati paratthaṃ vā ñassati ubhayatthaṃ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatīti ṭhānametaṃ vijjatī”ti. Paṭhamaṃ.
AN.5.52/ 2. Akusalarāsisuttaṃ
52. “Akusalarāsīti bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṃ pañca nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ. Akusalarāsīti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalo hāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṃ pañca nīvaraṇā”ti. Dutiyaṃ.
AN.5.53/ 3. Padhāniyaṅgasuttaṃ
53. “Pañcimāni, bhikkhave, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti Appābādho hoti appātaṅko; samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī; yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, pañca padhāniyaṅgānī”ti. Tatiyaṃ.
AN.5.54/ 4. Samayasuttaṃ
54. “Pañcime bhikkhave, asamayā padhānāya. Katame pañca? Idha bhikkhave, bhikkhu jiṇṇo hoti jarāyābhibhūto. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo asamayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu byādhito hoti byādhinābhibhūto. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo asamayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ dullabhapiṇḍaṃ, na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo asamayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhayaṃ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho asamayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṃ akkosā ca honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajā ca honti. Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo asamayo padhānāya. Ime kho, bhikkhave, pañca asamayā padhānāyāti.
“Pañcime, bhikkhave, samayā padhānāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo samayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, subhikkhaṃ hoti susassaṃ sulabhapiṇḍaṃ, sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo samayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho samayo padhānāya.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ akkosā honti, na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṃ pariccajā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo samayo padhānāya. Ime kho, bhikkhave, pañca samayā padhānāyā”ti. Catutthaṃ.
AN.5.55/5. Mātāputtasuttaṃ
55. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ ubho mātāputtā vassāvāsaṃ upagamiṃsu – bhikkhu ca bhikkhunī ca. Te aññamaññassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahesuṃ. Mātāpi puttassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahosi; puttopi mātaraṃ abhiṇhaṃ dassanakāmo ahosi. Tesaṃ abhiṇhaṃ dassanā saṃsaggo ahosi. Saṃsagge sati vissāso ahosi. Vissāse sati otāro ahosi. Te otiṇṇacittā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsu.
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ– “idha, bhante, sāvatthiyaṃ ubho mātāputtā vassāvāsaṃ upagamiṃsu– bhikkhu ca bhikkhunī ca, te aññamaññassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahesuṃ, mātāpi puttassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahosi, puttopi mātaraṃ abhiṇhaṃ dassanakāmo ahosi. Tesaṃ abhiṇhaṃ dassanā saṃsaggo ahosi, saṃsagge sati vissāso ahosi, vissāse sati otāro ahosi, te otiṇṇacittā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseviṃsū”ti.
“Kiṃ nu so, bhikkhave, moghapuriso maññati– ‘na mātā putte sārajjati, putto vā pana mātarī’ti? Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṃ, bhikkhave, itthirūpaṃ. Itthirūpe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. Te dīgharattaṃ socanti itthirūpavasānugā.
“Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekasaddampi …pe… ekagandhampi… ekarasampi… ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṃ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbaṃ Itthiphoṭṭhabbe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. Te dīgharattaṃ socanti itthiphoṭṭhabbavasānugā.
“Itthī, bhikkhave, gacchantīpi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati; ṭhitāpi …pe… nisinnāpi… sayānāpi… hasantīpi… bhaṇantīpi… gāyantīpi… rodantīpi… ugghātitāpi … matāpi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya– ‘samantapāso mārassā’ti mātugāmaṃyeva sammā vadamāno vadeyya– ‘samantapāso mārassā’”ti.
“Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape.
Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati.
“Natveva eko ekāya, mātugāmena sallape;
Muṭṭhassatiṃ tā bandhanti, pekkhitena sitena ca.
“Athopi dunnivatthena, mañjunā bhaṇitena ca;
Neso jano svāsīsado, api ugghātito mato.
“Pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmiṃ dissare;
Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā.
“Tesaṃ kāmoghavūḷhānaṃ, kāme aparijānataṃ;
Kālaṃ gati bhavābhavaṃ, saṃsārasmiṃ purakkhatā.
“Ye ca kāme pariññāya, caranti akutobhayā;
Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhayan”ti. Pañcamaṃ.