相应部22相应105经到113经 有身经,应遍知经,沙门经,第二沙门经,入流者经,阿罗汉经,断欲经,第二断欲经,无明经
105 有身经
起源于舍卫城。"诸比丘,我将为你们开示有身、有身集、有身灭和趣向有身灭的道路。谛听!诸比丘,什么是有身?应说是五取蕴。哪五种?即:色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸比丘,这被称为有身。诸比丘,什么是有身集?即此爱,能导致再生(中略)欲爱、有爱、无有爱——诸比丘,这被称为有身集。诸比丘,什么是有身灭?即是对此爱的(中略)诸比丘,这被称为有身灭。诸比丘,什么是趣向有身灭的道路?就是这八支圣道。即:正见(中略)正定。诸比丘,这被称为趣向有身灭的道路。"第三。
106 应遍知经
起源于舍卫城。"诸比丘,我将为你们开示应遍知的法、遍知与已遍知者。谛听!诸比丘,什么是应遍知的法?诸比丘,色是应遍知的法。受(中略)想...行...识是应遍知的法。诸比丘,这些被称为应遍知的法。诸比丘,什么是遍知?贪欲的灭尽、嗔恨的灭尽、愚痴的灭尽——诸比丘,这被称为遍知。诸比丘,谁是已遍知者?应说是阿罗汉。即某位具有如是名、如是姓的尊者——诸比丘,此人被称为已遍知者。"第四。
107 沙门经
起源于舍卫城。"诸比丘,这五取蕴是什么?即:色取蕴(中略)识取蕴。诸比丘,凡是沙门或婆罗门不如实了知这五取蕴的味、患、离者(中略)了知者,自己以证智证得后,成就并安住。"第五。
108 第二沙门经
起源于舍卫城。"诸比丘,这五取蕴是什么?即:色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸比丘,凡是沙门或婆罗门不如实了知这五取蕴的生起、灭没、味、患、离者(中略)了知者,自己以证智证得后,成就并安住。"第六。
109 入流者经
起源于舍卫城。"诸比丘,这五取蕴是什么?即:色取蕴(中略)识取蕴。诸比丘,当圣弟子如实了知这五取蕴的生起、灭没、味、患、离时,此人被称为入流者,不堕恶趣,必定走向正觉。"第七。
110 阿罗汉经
起源于舍卫城。"诸比丘,这五取蕴是什么?即:色取蕴(中略)识取蕴。诸比丘,当比丘如实了知这五取蕴的生起、灭没、味、患、离后,无执取而解脱,此比丘被称为阿罗汉,漏已尽,梵行已立,所作已办,已舍重担,已得己利,诸有结已尽,正智解脱。"第八。
111 断欲经
起源于舍卫城。"诸比丘,对色的欲、贪、喜、爱,你们应当断除。如此,色将被断除,根除如同砍断多罗树,使之不复存在,将来不再生起。对受(中略)想...行...识的欲、贪、喜、爱,你们应当断除。如此,识将被断除,根除如同砍断多罗树,使之不复存在,将来不再生起。"第九。
112 第二断欲经
起源于舍卫城。"诸比丘,对色的欲、贪、喜、爱、依著、执取、心的坚固执着和潜在倾向,你们应当断除。如此,色将被断除,根除如同(中略)对受...想...行的欲(中略)如此,行将被断除,根除如同砍断多罗树,使之不复存在,将来不再生起。对识的欲、贪、喜、爱、依著、执取、心的坚固执着和潜在倾向,你们应当断除。如此,识将被断除,根除如同砍断多罗树,使之不复存在,将来不再生起。"第十。
有边品第十一。
其摘要:
有边、苦、有身,应遍知、两则沙门;
入流者与阿罗汉,及两则断欲。
12. 法说者品
113 无明经
起源于舍卫城。那时,一位比丘走近世尊(中略)坐在一旁后,该比丘对世尊说:"尊者,人们说'无明,无明'。尊者,什么是无明?什么程度才算是堕入无明?""比丘,于此,未闻法的凡夫不了知色,不了知色集,不了知色灭,不了知趣向色灭的道路;不了知受...想...行...(中略)不了知趣向识灭的道路。比丘,这被称为无明。这程度即为堕入无明。"第一。
巴利语原版经文
SN.22.105/(3). Sakkāyasuttaṃ
105. Sāvatthinidānaṃ. “Sakkāyañca vo, bhikkhave, desessāmi sakkāyasamudayañca sakkāyanirodhañca sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyo? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayo? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā …pe… kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā– ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya …pe… ayaṃ vuccati bhikkhave, sakkāyanirodho. Katamā ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā”ti. Tatiyaṃ.
SN.22.106/(4). Pariññeyyasuttaṃ
106. Sāvatthinidānaṃ. “Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca pariññātāviñca puggalaṃ. Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, pariññeyyā dhammā? Rūpaṃ, bhikkhave, pariññeyyo dhammo. Vedanā …pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ pariññeyyo dhammo. Ime vuccanti, bhikkhave, pariññeyyā dhammā. Katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo– ayaṃ vuccati, bhikkhave, pariññā. Katamo ca, bhikkhave, pariññātāvī puggalo? Arahātissa vacanīyaṃ. Yvāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto– ayaṃ vuccati, bhikkhave, pariññātāvī puggalo”ti. Catutthaṃ.
SN.22.107/(5). Samaṇasuttaṃ
107. Sāvatthinidānaṃ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti …pe… pajānanti, sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Pañcamaṃ.
SN.22.108/(6). Dutiyasamaṇasuttaṃ
108. Sāvatthinidānaṃ “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti …pe… pajānanti, sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.22.109/(7). Sotāpannasuttaṃ
109. Sāvatthinidānaṃ “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. Sattamaṃ.
SN.22.110/(8). Arahantasuttaṃ
110. Sāvatthinidānaṃ. “Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Yato kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto”ti. Aṭṭhamaṃ.
SN.22.111/(9). Chandappahānasuttaṃ
111. Sāvatthinidānaṃ “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṃ pajahatha. Evaṃ taṃ rūpaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Vedanāya …pe… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, taṃ pajahatha. Evaṃ taṃ viññāṇaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhamman”ti. Navamaṃ.
SN.22.112/(10). Dutiyachandappahānasuttaṃ
112. Sāvatthinidānaṃ. “Rūpe, bhikkhave, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha Evaṃ taṃ rūpaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlaṃ …pe… vedanāya… saññāya… saṅkhāresu yo chando …pe… evaṃ te saṅkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. Evaṃ taṃ viññāṇaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhamman”ti. Dasamaṃ.
Antavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ–
Anto dukkhañca sakkāyo, pariññeyyā samaṇā duve;
Sotāpanno arahā ca, duve ca chandappahānāti.
12. Dhammakathikavaggo
SN.22.113/(1). Avijjāsuttaṃ
113. Sāvatthinidānaṃ Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “‘avijjā avijjā’ti, bhante, vuccati. Katamā nu kho, bhante, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano rūpaṃ nappajānāti, rūpasamudayaṃ nappajānāti, rūpanirodhaṃ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti; vedanaṃ nappajānāti… saññaṃ… saṅkhāre nappajānāti …pe… viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhu, avijjā. Ettāvatā ca avijjāgato hotī”ti. Paṭhamaṃ.