第一千三百四十九章 受用经,善人经,可爱经 增支部5集41经到43经
第五品 文荼王品
41 受用经
一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。
那时,给孤独居士来到世尊所在之处;到达后,向世尊礼敬,然后坐于一旁。世尊对坐于一旁的给孤独居士说了这番话:
"居士,财富有这五种受用(用途)。哪五种呢?
居士,在此,圣弟子以精勤努力所获得的财富,以臂力所积聚的,以汗水所挣得的,如法的、以正当方式所获得的——使自己快乐、满足,妥善地维持幸福;使父母快乐、满足,妥善地维持幸福;使妻子儿女、奴仆、佣人、侍从快乐、满足,妥善地维持幸福。这是财富的第一种受用。
再者,居士,圣弟子以精勤努力所获得的财富,以臂力所积聚的,以汗水所挣得的,如法的、以正当方式所获得的——使朋友同事快乐、满足,妥善地维持幸福。这是财富的第二种受用。
再者,居士,圣弟子以精勤努力所获得的财富,以臂力所积聚的,以汗水所挣得的,如法的、以正当方式所获得的——对于那些灾难——来自火灾的、来自水灾的、来自国王的、来自盗贼的、来自不喜欢之继承人的——在那样的灾难中,以财富来防护,使自己平安。这是财富的第三种受用。
再者,居士,圣弟子以精勤努力所获得的财富,以臂力所积聚的,以汗水所挣得的,如法的、以正当方式所获得的——他做五种供施:亲族供施、宾客供施、先亡供施(对已去世祖先的供施)、国王供施(纳税)、天神供施。这是财富的第四种受用。
再者,居士,圣弟子以精勤努力所获得的财富,以臂力所积聚的,以汗水所挣得的,如法的、以正当方式所获得的——对于那些远离骄慢放逸、安住于忍耐与柔和、独自调伏自己、独自寂静自己、独自令自己趣向涅槃的沙门婆罗门,对于那样的沙门婆罗门,他安立殊胜的供养——导向天界的、具有乐果报的、趣向天界的。这是财富的第五种受用。
居士,这就是财富的五种受用。
居士,如果那位圣弟子在受用这五种财富受用时,财富耗尽了,他会这样想:'那些财富的受用,我都受用了,而我的财富耗尽了。'如此,他就没有追悔。
居士,如果那位圣弟子在受用这五种财富受用时,财富增长了,他会这样想:'那些财富的受用,我都受用了,而我的财富也增长了。'如此,他就两方面都没有追悔。"
(偈颂:)
"财富已受用,亲属已供养,
灾难已度过;
殊胜之供养,已经布施了,
五种供施也已作。
已侍奉持戒者,
自制之梵行者。
智者居家而住,
为此目的而求财富;
彼目的已达成,
所作无有后悔。
有死之人忆念此,
安住圣法之人,
于此世为人所赞叹,
命终后于天界欢喜。"
第一经终。
42 善人经
"诸比丘,善人生于家族中,是为了众多人的利益、幸福和安乐:为了父母的利益、幸福和安乐;为了妻子儿女的利益、幸福和安乐;为了奴仆、佣人、侍从的利益、幸福和安乐;为了朋友同事的利益、幸福和安乐;为了沙门婆罗门的利益、幸福和安乐。
诸比丘,譬如大雨云使一切庄稼丰收,是为了众多人的利益、幸福和安乐。诸比丘,正是如此,善人生于家族中,是为了众多人的利益、幸福和安乐;为了父母的利益、幸福和安乐;为了妻子儿女的利益、幸福和安乐;为了奴仆、佣人、侍从的利益、幸福和安乐;为了朋友同事的利益、幸福和安乐;为了沙门婆罗门的利益、幸福和安乐。"
(偈颂:)
"利益众人而获得财富,
受法守护者,天神守护他。
多闻且具足戒行者,
安住于法,名声不离去。
安住于法、具足戒行,
说真实语、具惭愧心;
如阎浮金之纯金,
谁能配得上毁谤他?
连天神们都赞叹他,
梵天也赞叹他。"
第二经终。
43 可爱经
那时,给孤独居士来到世尊所在之处;到达后,向世尊礼敬,然后坐于一旁。世尊对坐于一旁的给孤独居士说了这番话:
"居士,在世间上,有这五种法是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的。哪五种呢?
居士,长寿在世间上是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的;容色在世间上是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的;安乐在世间上是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的;名声在世间上是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的;天界在世间上是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的。居士,在世间上,这五种法是可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的。
居士,对于在世间上这五种可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的法,我说不是以祈愿或期望为因而获得的。居士,如果在世间上这五种可爱的、可意的、令人喜悦的、难得的法能以祈愿或期望为因而获得的话,那么在此世间,谁会缺少什么呢?
居士,欲求长寿的圣弟子,不应当祈求长寿,也不应为长寿而欢喜,也不应仅因长寿之故(而祈愿)。居士,欲求长寿的圣弟子应当践行导向长寿的修行道路。因为他所践行的导向长寿的修行道路,将导向获得长寿。他就获得长寿,或是天界的或是人间的。
居士,欲求容色的圣弟子,不应当祈求容色,也不应为容色而欢喜,也不应仅因容色之故(而祈愿)。居士,欲求容色的圣弟子应当践行导向容色的修行道路。因为他所践行的导向容色的修行道路,将导向获得容色。他就获得容色,或是天界的或是人间的。
居士,欲求安乐的圣弟子,不应当祈求安乐,也不应为安乐而欢喜,也不应仅因安乐之故(而祈愿)。居士,欲求安乐的圣弟子应当践行导向安乐的修行道路。因为他所践行的导向安乐的修行道路,将导向获得安乐。他就获得安乐,或是天界的或是人间的。
居士,欲求名声的圣弟子,不应当祈求名声,也不应为名声而欢喜,也不应仅因名声之故(而祈愿)。居士,欲求名声的圣弟子应当践行导向名声的修行道路。因为他所践行的导向名声的修行道路,将导向获得名声。他就获得名声,或是天界的或是人间的。
居士,欲求天界的圣弟子,不应当祈求天界,也不应为天界而欢喜,也不应仅因天界之故(而祈愿)。居士,欲求天界的圣弟子应当践行导向天界的修行道路。因为他所践行的导向天界的修行道路,将导向获得天界。他就获得天界。"
(偈颂:)
"长寿、容色、名声、荣誉,
天界、高贵之出身;
种种殊胜之喜乐,
一再期望之人,
智者赞叹不放逸,
于诸福业之中;
不放逸之智者,
两种利益都获得。
此世之利益,
以及来世之利益;
由于通达利益,
有智慧者被称为智者。"
第三经终。
巴利语原版经文
41/ 5. Muṇḍarājavaggo
1. Ādiyasuttaṃ
41. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca– “pañcime, gahapati, bhogānaṃ ādiyā. Katame pañca? Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati; puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ paṭhamo bhogānaṃ ādiyo.
“Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ dutiyo bhogānaṃ ādiyo.
“Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā– aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato – tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṃ attānaṃ karoti. Ayaṃ tatiyo bhogānaṃ ādiyo.
“Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṃ kattā hoti. Ñātibaliṃ, atithibaliṃ, pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ– ayaṃ catuttho bhogānaṃ ādiyo
“Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti ekamattānaṃ samenti ekamattānaṃ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Ayaṃ pañcamo bhogānaṃ ādiyo. Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṃ ādiyā.
“Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṃ gacchanti, tassa evaṃ hoti– ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṃ gacchantī’ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti tassa evaṃ hoti– ‘ye vata bhogānaṃ ādiyā te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti. Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāro”ti.
“Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, vitiṇṇā āpadāsu me;
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalīkatā.
Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
“Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ;
So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.
“Etaṃ anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro;
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī”ti. Paṭhamaṃ.
42/ 2. Sappurisasuttaṃ
42. “Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.
“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti; samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotī”ti.
“Hito bahunnaṃ paṭipajja bhoge, taṃ devatā rakkhati dhammaguttaṃ.
Bahussutaṃ sīlavatūpapannaṃ, dhamme ṭhitaṃ na vijahati kitti.
“Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, saccavādiṃ hirīmanaṃ;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati.
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito”ti. Dutiyaṃ.
43/ 3. Iṭṭhasuttaṃ
43. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca–
“Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca? Āyu, gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ; yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ; saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
“Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṃ vadāmi. Imesaṃ kho, gahapati, pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
“Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vāpi hetu. Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
“Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa vāpi hetu. Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.
“Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa vāpi hetu. Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.
“Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa vāpi hetu. Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.
“Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā saggānaṃ vāpi hetu. Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Saggasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti saggānan”ti.
“Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ, saggaṃ uccākulīnataṃ;
Ratiyo patthayānena, uḷārā aparāparā.
“Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;
“Appamatto ubho atthe, adhigaṇhāti paṇḍito.
“Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī”ti. Tatiyaṃ.