第一千三百四十四章 破戒经,支持经,解脱处经 增支部5集24经到26经

24 破戒经 

"诸比丘,对于破戒者,因戒行缺失,正定的基础就被破坏;当无正定时,如实知见的基础就被破坏;当无如实知见时,厌离与离欲的基础就被破坏;当无厌离与离欲时,解脱知见的基础就被破坏。诸比丘,就像一棵树失去枝叶,其外皮不能成长,内皮不能成长,边材不能成长,心材也不能成长;同样地,诸比丘,破戒者因戒行缺失,正定的基础被破坏;无正定时,如实知见的基础被破坏;无如实知见时,厌离与离欲的基础被破坏;无厌离与离欲时,解脱知见的基础被破坏。


诸比丘,具戒者因戒行圆满,正定的基础就具足;有正定时,如实知见的基础就具足;有如实知见时,厌离与离欲的基础就具足;有厌离与离欲时,解脱知见的基础就具足。诸比丘,就像一棵枝叶茂盛的树,其外皮能够成长,内皮能够成长,边材能够成长,心材也能够成长;同样地,诸比丘,具戒者因戒行圆满,正定的基础具足;有正定时,如实知见的基础具足;有如实知见时,厌离与离欲的基础具足;有厌离与离欲时,解脱知见的基础具足。"第四经。


25 支持经

"诸比丘,正见若具足五支,能得心解脱之果及其功德,能得慧解脱之果及其功德。


是哪五支呢?在此,诸比丘,正见为戒所支持,为闻所支持,为论议所支持,为止所支持,为观所支持。诸比丘,具足这五支的正见,能得心解脱之果及其功德,能得慧解脱之果及其功德。"第五经。


26 解脱处经 

"诸比丘,这五种是解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


是哪五种呢?在此,诸比丘,导师为比丘说法,或尊重的同梵行者为比丘说法。诸比丘,当导师为比丘说法,或尊重的同梵行者为比丘说法时,比丘对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第一种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,但比丘依所闻所学为他人广说法。诸比丘,当比丘依所闻所学为他人广说法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第二种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,但比丘广诵所闻所学之法。诸比丘,当比丘广诵所闻所学之法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第三种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进(中略)得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,也不广诵所闻所学之法,但比丘以心思惟、观察所闻所学之法。诸比丘,当比丘以心思惟、观察所闻所学之法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第四种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,也不广诵所闻所学之法,也不以心思惟、观察所闻所学之法,但他善把握某种定相,善作意、善忆持、以慧善通达。诸比丘,当比丘善把握某种定相,善作意、善忆持、以慧善通达时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第五种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


诸比丘,这就是五种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。"第六经。


巴利语原版经文


24/ 4. Dussīlasuttaṃ

   24. “Dussīlassa bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassana-vipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa-dassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga-vipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

   “Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisa-sampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇa-dassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhi-sampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇa-dassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanan”ti. Catutthaṃ.


25/ 5. Anuggahitasuttaṃ

   25. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.

   “Katamehi pañcahi? Idha bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cā”ti. Pañcamaṃ.


26/ 6. Vimuttāyatanasuttaṃ

   26. “Pañcimāni bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathā yathā, bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino …pe… yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti; api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī”ti. Chaṭṭhaṃ.


“第一千三百四十四章 破戒经,支持经,解脱处经 增支部5集24经到26经” 的相关文章

第十四章 怎么样做才能睡个好觉?

相应部3相应14经/战斗经第一(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王突然率领军队偷袭了迦尸国,并且在占领迦尸国后,又继续入侵骄萨罗国。骄萨罗国的军队被攻击后,波斯匿王仓促的率领军队,准备抵御阿闍世王军队的入侵。由于事发突然,波斯匿王毫无准备,他率领的军队又没有战心,很快阿闍世王的军...

第七十二章 感受是属于自己的吗?

相应部12相应46经/某位婆罗门经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,一个婆罗门来到佛陀的住所,他与佛陀互相问候后,就在一旁坐下,那位婆罗门对佛陀说:“乔达摩,我有个问题想要问您,您能为我解答吗?”佛陀回答:“婆罗门,你有什么问题,请说。”婆罗门说:“身体就...

第七十七章 解脱如同油灯的熄灭

相应部12相应53经/结经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当被世间的事物束缚捆绑,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条件...

第七十八章 痛苦如同树的生长

相应部12相应55经/大树经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当执着和挂念世间的事物,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条...

第八十六章 贪爱的产生如同吃毒药

相应部12相应66经/触知经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在俱卢国一个叫葛马沙达马的城镇上,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,你们的内心进行了正确的观想了吗?”这时有个出家人,就对佛陀讲述他内心观想的情况,可是那位出家人所说的观想情况无法让佛陀满意,这时,阿难尊者就对佛陀说:“世尊...

第九十七章 枣子大小土块中的尘土多吗?

相应部13相应6经/地经第二(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果大地除了七颗枣子大小的土块外,其余大地所有的尘土全部都灭尽、消失了,弟子们,你们现在是怎么想的?是灭尽、消失的大地尘土多,还是残留的七颗枣子大小的土块包含的尘...