第一千三百四十四章 破戒经,支持经,解脱处经 增支部5集24经到26经

24 破戒经 

"诸比丘,对于破戒者,因戒行缺失,正定的基础就被破坏;当无正定时,如实知见的基础就被破坏;当无如实知见时,厌离与离欲的基础就被破坏;当无厌离与离欲时,解脱知见的基础就被破坏。诸比丘,就像一棵树失去枝叶,其外皮不能成长,内皮不能成长,边材不能成长,心材也不能成长;同样地,诸比丘,破戒者因戒行缺失,正定的基础被破坏;无正定时,如实知见的基础被破坏;无如实知见时,厌离与离欲的基础被破坏;无厌离与离欲时,解脱知见的基础被破坏。


诸比丘,具戒者因戒行圆满,正定的基础就具足;有正定时,如实知见的基础就具足;有如实知见时,厌离与离欲的基础就具足;有厌离与离欲时,解脱知见的基础就具足。诸比丘,就像一棵枝叶茂盛的树,其外皮能够成长,内皮能够成长,边材能够成长,心材也能够成长;同样地,诸比丘,具戒者因戒行圆满,正定的基础具足;有正定时,如实知见的基础具足;有如实知见时,厌离与离欲的基础具足;有厌离与离欲时,解脱知见的基础具足。"第四经。


25 支持经

"诸比丘,正见若具足五支,能得心解脱之果及其功德,能得慧解脱之果及其功德。


是哪五支呢?在此,诸比丘,正见为戒所支持,为闻所支持,为论议所支持,为止所支持,为观所支持。诸比丘,具足这五支的正见,能得心解脱之果及其功德,能得慧解脱之果及其功德。"第五经。


26 解脱处经 

"诸比丘,这五种是解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


是哪五种呢?在此,诸比丘,导师为比丘说法,或尊重的同梵行者为比丘说法。诸比丘,当导师为比丘说法,或尊重的同梵行者为比丘说法时,比丘对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第一种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,但比丘依所闻所学为他人广说法。诸比丘,当比丘依所闻所学为他人广说法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第二种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,但比丘广诵所闻所学之法。诸比丘,当比丘广诵所闻所学之法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第三种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进(中略)得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,也不广诵所闻所学之法,但比丘以心思惟、观察所闻所学之法。诸比丘,当比丘以心思惟、观察所闻所学之法时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第四种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


再者,诸比丘,虽然导师没有说法,或尊重的同梵行者没有说法,也不依所闻所学为他人广说法,也不广诵所闻所学之法,也不以心思惟、观察所闻所学之法,但他善把握某种定相,善作意、善忆持、以慧善通达。诸比丘,当比丘善把握某种定相,善作意、善忆持、以慧善通达时,他对该法能知其义理、知其法理。他知义理、知法理时,欢喜生起。欢喜者,喜悦生起。心有喜悦者,身体轻安。身体轻安者,感受快乐。有快乐者,心得定。诸比丘,这是第五种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。


诸比丘,这就是五种解脱处,比丘若住于此,不放逸、精进、专注,未解脱的心得解脱,未尽的漏得以灭尽,未得的无上安稳得以证得。"第六经。


巴利语原版经文


24/ 4. Dussīlasuttaṃ

   24. “Dussīlassa bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassana-vipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa-dassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga-vipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

   “Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisa-sampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇa-dassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhi-sampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇa-dassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanan”ti. Catutthaṃ.


25/ 5. Anuggahitasuttaṃ

   25. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.

   “Katamehi pañcahi? Idha bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cā”ti. Pañcamaṃ.


26/ 6. Vimuttāyatanasuttaṃ

   26. “Pañcimāni bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathā yathā, bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino …pe… yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti; api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

   “Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī”ti. Chaṭṭhaṃ.


“第一千三百四十四章 破戒经,支持经,解脱处经 增支部5集24经到26经” 的相关文章

第十一章 不可随便相信人

2.第二品相应部3相应11经/七位结髮者经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有一天,佛陀住在舍卫城的东园鹿母讲堂,傍晚的时候,佛陀停止静坐观想,起座来到屋外安坐,那时,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下。这时,有七位留着头发修行的人,有七位尼乾陀教徒,有七位裸体修行人,有七位只穿一...

第二十一章 世间有四种人

3.第三品相应部3相应21经/人经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,世间有四种人,是那四种人呢?就是从黑暗走到黑暗的人,从黑暗走到光明的人,从光明走到黑暗的人,从光明走到光明的人。”大王,什么是从黑暗走到黑暗的...

第三十九章 不孝的孩子不如拐杖

相应部7相应14经/大财富者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城中一位家财万贯的婆罗门,他穿着破烂的衣服,灰头土脸的来到佛陀的住所,顶礼佛陀后这位婆罗门在一旁坐下。佛陀对这位婆罗门说:“婆罗门,你穿的衣服为何如此的破烂?如来看你好像很久都没有洗过澡了。你应该是舍卫城中的富翁吧,你怎么会变成...

第四十六章 世间的河水无法洗去罪恶

相应部7相应21经/散额乐洼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,有一个叫僧伽罗婆的婆罗门住在舍卫城,他是一个相信水能够洗去身上罪业的人,这个婆罗门他每天的早上和晚上都会到河里去沐浴,想要洗去他自己身上的罪恶。那个时候,阿难尊者,中午前穿好法衣,拿着饭钵,到舍卫城中挨家挨户,不分贫富贵贱的化缘饭食...

第六十章 证悟解脱果位的方法

相应部12相应23经/近因经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来说开启智慧的人才能从烦恼和痛苦中解脱出来。弟子们,要开启什么智慧才能除灭烦恼和痛苦呢?那就是要知道和明白:「世间的物质事物,包括世间人的物质身体是如何聚集形成出...

第七十章 如何到达解脱的彼岸?

5.屋主品相应部12相应41经/五恐怖与怨恨经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。祇陀太子是祇树林过去的拥有者,给孤独长者是过去给孤独园的所有者,祇陀太子将祇树林供养给佛陀,给孤独长者将孤独园供养给佛陀,作为佛陀讲经说法的地方,所以佛陀讲经说法的地方就被称为祇树林给...