第一千三百四十三章 随烦恼经 增支部5集23经
"比丘们,黄金有五种杂质,因为这些杂质,黄金变得不柔软、不适合加工、不光亮、易碎,且不适合制作。是哪五种呢?铁、铜、锡、铅和银 - 比丘们,这就是黄金的五种杂质,因为这些杂质,黄金变得不柔软、不适合加工、不光亮、易碎,且不适合制作。但是比丘们,当黄金摆脱了这五种杂质,它就变得柔软、适合加工、光亮、不易碎,适合制作。无论想要制作什么装饰品 - 戒指也好,耳环也好,项链也好,金链也好 - 都能达到目的。
同样地,比丘们,心也有五种随烦恼,因为这些随烦恼,心变得不柔软、不适合修习、不光明、易变,且不能正确地定下来以灭尽诸漏。是哪五种呢?欲贪、嗔恚、昏沉睡眠、掉举恶作、疑 - 比丘们,这就是心的五种随烦恼,因为这些随烦恼,心变得不柔软、不适合修习、不光明、易变,且不能正确地定下来以灭尽诸漏。但是比丘们,当心摆脱了这五种随烦恼,它就变得柔软、适合修习、光明、不易变,能正确地定下来以灭尽诸漏。对于任何需要证悟的法,只要将心导向证悟,在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我能体验种种神通:一身变多身,多身变一身;显现、隐形;穿墙越壁、穿山而过,如行空中;出没于地中,如在水中;行于水上不沉,如履平地;结跏趺坐,飞行虚空,如有翅鸟;以手触摸擦拭有如此大神通、大威力的日月,乃至以身自在行至梵天界',在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我以清净超人的天耳界,能听到天界和人界、远处和近处的两种声音',在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我能以心识别其他众生、其他人的心:有贪的心知道是有贪的心,离贪的心知道是离贪的心,有嗔的心知道是有嗔的心,离嗔的心知道是离嗔的心,有痴的心知道是有痴的心,离痴的心知道是离痴的心,收摄的心知道是收摄的心,散乱的心知道是散乱的心,广大的心知道是广大的心,不广大的心知道是不广大的心,有上的心知道是有上的心,无上的心知道是无上的心,定的心知道是定的心,不定的心知道是不定的心,解脱的心知道是解脱的心,未解脱的心知道是未解脱的心',在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我能忆念种种宿命,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生,许多坏劫、许多成劫、许多成坏劫,忆念:我在那里有如是名、如是姓、如是容貌、如是食物、如是苦乐感受、如是寿命,从那里死后生到那里;在那里又有如是名、如是姓、如是容貌、如是食物、如是苦乐感受、如是寿命,从那里死后生到这里',如此能忆念种种宿命的细节和特征",在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我以清净超人的天眼,见众生死时、生时,低贱的、高贵的,美丽的、丑陋的,幸运的、不幸的,知道众生随业流转 - 这些众生具足身恶行、语恶行、意恶行,诽谤圣者,持邪见,行邪见业,他们身坏命终后,生于恶趣、堕处、地狱;或者这些众生具足身善行、语善行、意善行,不诽谤圣者,持正见,行正见业,他们身坏命终后,生于善趣天界',如此以清净超人的天眼,见众生死时、生时,低贱的、高贵的,美丽的、丑陋的,幸运的、不幸的,知道众生随业流转",在适当的条件下都能证得。
如果他希望:'愿我能以诸漏已尽,现法中自证知、实现、具足住于无漏心解脱、慧解脱',在适当的条件下都能证得。"
第三经终。
巴利语原版经文
AN.5.23/ 3. Upakkilesasuttaṃ
23. “Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Katame pañca? Ayo, lohaṃ, tipu, sīsaṃ, sajjhaṃ – ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. Yato ca kho, bhikkhave, jātarūpaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ hoti, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati – yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya– tañcassa atthaṃ anubhoti.
“Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, byāpādo, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchā– ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yato ca kho, bhikkhave, cittaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṃ hoti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ– ekopi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ parimajjeyyaṃ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ– dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ– sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sa-uttaraṃ vā cittaṃ sa-uttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe– amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ– ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
“So sace ākaṅkhati– ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. Tatiyaṃ.