第一千三百三十九章 简说经,详说经,苦经,如所运经,学处经,成就经, 增支部5集1经到6经

礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。

增支部

五集

第一个五十

第一品 学力品


1 简说经


如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。在那里,世尊召唤比丘们说:"诸比丘。"比丘们回答说:"尊者。"世尊如是说:


"诸比丘,有这五种学力。是哪五种?信力、惭力、愧力、精进力、智慧力 - 这就是,诸比丘,五种学力。


因此,诸比丘,你们应当如是学习:'我们将具足信力这一学力,我们将具足惭力这一学力,我们将具足愧力这一学力,我们将具足精进力这一学力,我们将具足智慧力这一学力。'诸比丘,你们应当如是学习。"


世尊如是说。那些比丘对世尊所说欢喜随喜。第一经竟。


2 详说经


"诸比丘,有这五种学力。是哪五种?信力、惭力、愧力、精进力、智慧力。


什么是信力?在此,诸比丘,圣弟子有信心,相信如来的觉悟 -'这位世尊是阿罗汉、正等正觉、明行具足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。'这称为,诸比丘,信力。


什么是惭力?在此,诸比丘,圣弟子有惭耻心,对身恶行、语恶行、意恶行感到羞耻,对造作恶不善法感到羞耻。这称为,诸比丘,惭力。


什么是愧力?在此,诸比丘,圣弟子有愧惧心,对身恶行、语恶行、意恶行感到畏惧,对造作恶不善法感到畏惧。这称为,诸比丘,愧力。


什么是精进力?在此,诸比丘,圣弟子发起精进而住,为断除不善法,成就善法,具足力量,坚定精进,不舍善法的担子。这称为,诸比丘,精进力。


什么是智慧力?在此,诸比丘,圣弟子具有智慧,成就观察生灭的智慧,具足圣者的洞察力,能正确导向苦的止息。这称为,诸比丘,智慧力。这就是,诸比丘,五种学力。


因此,诸比丘,你们应当如是学习:'我们将具足信力这一学力,具足惭力(中略)具足智慧力这一学力。'诸比丘,你们应当如是学习。"第二经竟。


3 苦经


"诸比丘,具足五法的比丘,现世就住于苦中,有忧恼、有烦恼、有热恼,身坏命终后,当预期恶趣。是哪五法?在此,诸比丘,比丘无信心、无惭耻、无愧惧、懈怠、愚痴。诸比丘,具足这五法的比丘,现世就住于苦中,有忧恼、有烦恼、有热恼,身坏命终后,当预期恶趣。


诸比丘,具足五法的比丘,现世就住于乐中,无忧恼、无烦恼、无热恼,身坏命终后,当预期善趣。是哪五法?在此,诸比丘,比丘有信心、有惭耻、有愧惧、精进、有智慧。诸比丘,具足这五法的比丘,现世就住于乐中,无忧恼、无烦恼、无热恼,身坏命终后,当预期善趣。"第三经竟。


4 如所运经


"诸比丘,具足五法的比丘,如被运去般必堕地狱。是哪五法?在此,诸比丘,比丘无信心、无惭耻、无愧惧、懈怠、愚痴。诸比丘,具足这五法的比丘,如被运去般必堕地狱。


诸比丘,具足五法的比丘,如被运去般必生天界。是哪五法?在此,诸比丘,比丘有信心、有惭耻、有愧惧、精进、有智慧。诸比丘,具足这五法的比丘,如被运去般必生天界。"第四经竟。


5 学处经


"诸比丘,任何比丘或比丘尼舍弃学处而退转为低劣,他们在现世就会遭受五种应受呵责的指责。是哪五种?'你对善法没有信心,你对善法没有惭耻,你对善法没有愧惧,你对善法没有精进,你对善法没有智慧。'诸比丘,任何比丘或比丘尼舍弃学处而退转为低劣,他们在现世就会遭受这五种应受呵责的指责。


诸比丘,任何比丘或比丘尼虽然痛苦、忧愁,流泪哭泣,却能圆满清净地修习梵行,他们在现世就会获得五种值得赞叹的称赞。是哪五种?'你对善法有信心,你对善法有惭耻,你对善法有愧惧,你对善法有精进,你对善法有智慧。'诸比丘,任何比丘或比丘尼虽然痛苦、忧愁,流泪哭泣,却能圆满清净地修习梵行,他们在现世就会获得这五种值得赞叹的称赞。"第五经竟。


6 成就经


"诸比丘,只要对善法的信心存在,不善就不会成就。诸比丘,当信心消失,不信占据并安住时,那时不善就会成就。


诸比丘,只要对善法的惭耻存在,不善就不会成就。诸比丘,当惭耻消失,无惭占据并安住时,那时不善就会成就。


诸比丘,只要对善法的愧惧存在,不善就不会成就。诸比丘,当愧惧消失,无愧占据并安住时,那时不善就会成就。


诸比丘,只要对善法的精进存在,不善就不会成就。诸比丘,当精进消失,懈怠占据并安住时,那时不善就会成就。


诸比丘,只要对善法的智慧存在,不善就不会成就。诸比丘,当智慧消失,愚痴占据并安住时,那时不善就会成就。"第六经竟。


这些经文主要讲述了五种学力(信力、惭力、愧力、精进力、智慧力)的重要性,以及这些品质如何影响修行者的现世生活和来世果报。经文通过正面和反面的对比,强调了这些善法的重要性,同时也警示了失去这些品质的危险。


巴利语原版经文


Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Aṅguttaranikāyo

Pañcakanipātapāḷi

1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ

1. Sekhabalavaggo

AN.5.1/ 1. Saṃkhittasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca–

   “Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ– imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni.

   “Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ– ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, vīriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.


AN.5.2/ 2. Vitthatasuttaṃ

   2. “Pañcimāni bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ. Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṃ.

   “Katamañca, bhikkhave, hirībalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, hirībalaṃ.

   “Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṃ.

   “Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.

   “Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni.

   “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena… ottappabalena vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Dutiyaṃ.


AN.5.3/ 3. Dukkhasuttaṃ

   3. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ sa-upāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ sa-upāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

   “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. Tatiyaṃ.


AN.5.4/ 4. Yathābhatasuttaṃ

   4. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti kusīto hoti duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

   “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Catutthaṃ.


AN.5.5/ 5. Sikkhāsuttaṃ

   5. “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.

   “Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā āgacchanti. Katame pañca? Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā āgacchantī”ti. Pañcamaṃ.


AN.5.6/ 6. Samāpattisuttaṃ

   6. “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, saddhā antarahitā hoti, asaddhiyaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti.

   “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva hirī paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, hirī antarahitā hoti, ahirikaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti.

   “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, ottappaṃ antarahitaṃ hoti, anottappaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti.

   “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva vīriyaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, vīriyaṃ antarahitaṃ hoti, kosajjaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hoti.

   “Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho, bhikkhave, paññā antarahitā hoti, duppaññā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; atha akusalassa samāpatti hotī”ti. Chaṭṭhaṃ.


“第一千三百三十九章 简说经,详说经,苦经,如所运经,学处经,成就经, 增支部5集1经到6经” 的相关文章

第五章 谁才是真正保护好了自己的人?

相应部3相应5经/已自己守护经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王坐下对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,内心生起了这样的念想:「谁保护好了自己?谁没有保护好自己?」世尊,我是这样回答这个问题的:任何人只要他们的身体行为做恶事,口说恶语,内心生...

第六章 富有后能够管束好自己的人很少

相应部3相应6经/少经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,内心生起这样的念想:在世间获得大量财富、富甲天下的人,他们在获得巨额财富后,不沉迷享受,不放任自己胡作非为,不贪求对欲望的满足,不侵害别...

第二十四章 供养谁获得的福德果报最大?

相应部3相应24经/弓术经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后他在一旁坐下,波斯匿王对佛陀说:“世尊,应该将自己的财物施舍给哪些人呢?应该布施供养什么人呢?”佛陀说:“大王,施舍、布施供养那些真正需要帮助的人,施舍、布施供养那些能够让你断恶修善,解除烦恼...

第四十一章 消除争斗和愤怒的烦恼和痛苦

相应部7相应16经/反对者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城里有个喜欢与人争辩的婆罗门,他心里想:「我现在去见出家人乔达摩(佛陀),他说什么,我都反对他;他说什么,我都说他胡说八道、信口开河,不与他讲道理,他一定会气急败坏、暴跳如雷的,这样我就赢了。」那个时候,佛陀正在户外来回的走动,这...

第四十三章 如来修行不是为了获得好处

相应部7相应18经/打柴者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某处森林中,那个时候,有个姓婆罗堕若的婆罗门,他让他的众多弟子们,到森林中砍柴,他们进入森林的深处,看见佛陀在一棵大树下盘腿静坐,一动不动,感到非常的吃惊,于是他们就立刻转身回去见他们的老师,他们对老师说:“尊师,我...

第五十三章 世间事物是真实的还是虚假的?

相应部12相应15经/迦旃延氏经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,迦旃延尊者来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下,迦旃延尊者对佛陀说:“世尊,您经常说要有正确的见解,什么才是正确的见解呢?”佛陀说:“迦旃延,世间大多数人有两种观点,他们要么认为世间的一...