第一千三百三十七章 第二良马经,力量经,林野经,业经,杀生经,偷盗经,邪淫经 增支部4集260经到266经

260 第二良马经

"比丘们,具备四种特质的王室良马,堪称国王所用,为王所有,被视为王的财产。是哪四种呢?在此,比丘们,王室良马具备:优良的体色、强健的体魄、敏捷的速度、匀称的身材。比丘们,具备这四种特质的王室良马,堪称国王所用,为王所有,被视为王的财产。


同样地,比丘们,具备四法的比丘值得供养(中略)成为世间无上福田。是哪四法呢?在此,比丘具备:优良的品德、坚强的力量、敏捷的智慧、圆满的资具。


比丘们,什么是比丘的优良品德?在此,比丘持戒(中略)遵守学处。这就是比丘的优良品德。


什么是比丘的坚强力量?在此,比丘精进不懈,为断除不善法,为成就善法,坚定勇猛,不舍善法。这就是比丘的坚强力量。


什么是比丘的敏捷智慧?在此,比丘因诸漏尽(中略)现证而住。这就是比丘的敏捷智慧。


什么是比丘的圆满资具?在此,比丘获得衣服、饮食、卧具、医药等必需品。这就是比丘的圆满资具。


比丘们,具备这四法的比丘值得供养(中略)成为世间无上福田。"第七经。


261 力量经

"比丘们,这是四种力量。是哪四种?精进力、念力、定力、慧力——比丘们,这就是四种力量。"第八经。


262 林野经

"比丘们,具备四法的比丘不适合居住在偏僻的林野住处。是哪四法?欲寻、恚寻、害寻,以及愚钝迟缓。比丘们,具备这四法的比丘不适合居住在偏僻的林野住处。


比丘们,具备四法的比丘适合居住在偏僻的林野住处。是哪四法?出离寻、无恚寻、无害寻,以及具有智慧不愚钝。比丘们,具备这四法的比丘适合居住在偏僻的林野住处。"第九经。


263 业经:

"比丘们,具备四法的愚人、无智者、非善士会自害己身,为智者所呵责,并造作诸多不善业。是哪四法?身业有过、语业有过、意业有过、见解有过。比丘们,具备这四法的愚人、无智者、非善士会自害己身,为智者所呵责,并造作诸多不善业。


比丘们,具备四法的智者、有智者、善士能护持己身,不为智者所呵责,并造作诸多善业。是哪四法?身业无过、语业无过、意业无过、见解无过。比丘们,具备这四法的智者、有智者、善士能护持己身,不为智者所呵责,并造作诸多善业。"第十经。


第六胜智品完。

其摄颂为:

胜智与寻求,摄受与摩鲁迦子,

家族与二良马,力量林野业。


第二十七品 业道品


264 杀生经

"比丘们,具备四法者必定堕入地狱。是哪四法?自己杀生、教唆他人杀生、赞同杀生、赞叹杀生。比丘们,具备这四法者必定堕入地狱。


比丘们,具备四法者必定生天。是哪四法?自己不杀生、劝导他人不杀生、赞同不杀生、赞叹不杀生。比丘们,具备这四法者必定生天。"第一经。


265 偷盗经

"比丘们,具备四法者必定堕入地狱。是哪四法?自己偷盗、教唆他人偷盗、赞同偷盗、赞叹偷盗。比丘们,具备这四法者(中略)。


比丘们,具备四法者必定生天。是哪四法?自己不偷盗、劝导他人不偷盗、赞同不偷盗、赞叹不偷盗。比丘们,具备这四法者(中略)。"第二经。


266 邪淫经

"(中略)自己行邪淫、教唆他人行邪淫、赞同邪淫、赞叹邪淫。比丘们,具备这四法者(中略)。


自己不行邪淫、劝导他人不行邪淫、赞同不行邪淫、赞叹不行邪淫。比丘们,具备这四法者(中略)。"第三经。


巴利语原版经文


260/ 7. Dutiya-ājānīyasuttaṃ

   260. “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajja-parikkhārānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.

   “Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Sattamaṃ.


261/ 8. Balasuttaṃ

   261. “Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ– imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti Aṭṭhamaṃ.


262/ 9. Araññasuttaṃ

   262. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Katamehi catūhi? Kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena, duppañño hoti jaḷo elamūgo– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ.

   “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Katamehi catūhi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṃsāvitakkena paññavā hoti ajaḷo anelamūgo– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. Navamaṃ.


263/ 10. Kammasuttaṃ

   263. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi catūhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

   “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamehi catūhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī”ti. Dasamaṃ.

  Abhiññāvaggo chaṭṭho.

   Tassuddānaṃ–

   Abhiññā pariyesanā, saṅgahaṃ mālukyaputto;

   Kulaṃ dve ca ājānīyā, balaṃ araññakammunāti.


(27) 7. Kammapathavaggo

264/ 1. Pāṇātipātīsuttaṃ

   264. “Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

   “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi catūhi? Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge”ti. Paṭhamaṃ.


265/ 2. Adinnādāyīsuttaṃ

   265. “Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho …pe….

   “Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho, bhikkhave …pe…. Dutiyaṃ.


266/ 3. Micchācārīsuttaṃ

   266. … Attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārassa ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho …pe….

   Attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati– imehi kho …pe…. Tatiyaṃ.


“第一千三百三十七章 第二良马经,力量经,林野经,业经,杀生经,偷盗经,邪淫经 增支部4集260经到266经” 的相关文章

第六章 富有后能够管束好自己的人很少

相应部3相应6经/少经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我独自静坐的时候,内心生起这样的念想:在世间获得大量财富、富甲天下的人,他们在获得巨额财富后,不沉迷享受,不放任自己胡作非为,不贪求对欲望的满足,不侵害别...

第六十四章 七十七种解脱的智慧

相应部12相应34经/智之事经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在来为你们讲说七十七种解脱的智慧,你们要认真的听,你们要仔细的思考,如来要开始说法了。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真的听您说法的,我们会仔细的思考...

第六十六章 身体是属于谁的呢?

相应部12相应37经/非你们的经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,这个身体不是你们的,也不属于其他人或其他的事物。弟子们,你们现在的这个身体是你们过去的身体行为,口说言语,内心念想造作产生出来的,你们现在这个身体是过去行为、言...

第八十二章 感受的产生如同摩擦生火

相应部12相应62经/未听闻经第二(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在来为你们说法,你们要认真的听,你们要仔细的思考。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真听您说法的,我们会仔细的思考的,恭请世尊您为我们说法。”佛陀说:“...

第八十七章 痛苦如同芦苇互相支撑直立

相应部12相应67经/芦苇束经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,舍利弗尊者与摩诃拘絺罗尊者住在波罗奈的鹿野苑,有一天傍晚,摩诃拘絺罗尊者静坐完毕后,来到舍利弗尊者的住处,他与舍利弗尊者互相问候后,就在一旁坐下,摩诃拘絺罗尊者对舍利弗尊者说:“舍利弗学友,「老死」是自己造作出来的吗?「老死」是其他...

第八十九章 生死如同海平面的涨跌

相应部12相应69经/高涨经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来现在用比喻来为你们解说缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),当大海涨潮,海平面上涨的时候,与大海相连、流通的大河的水平面也会上涨;当大河的水平面上涨的...