相应部22相应57经 七处善巧经

"如是我闻:一时,佛在舍卫城。


佛说:'诸比丘,若比丘于七处善巧,具三种观察,于此法律中可称为圆满成就者、究竟完成者、最上士。


诸比丘,云何比丘于七处善巧?在此,比丘:

了知色

了知色集

了知色灭

了知趣向色灭之道

了知色味

了知色患

了知色离


同样地,他了知受、想、行、识,了知识集,了知识灭,了知趣向识灭之道,了知识味,了知识患,了知识离。


诸比丘,何为色?四大种及四大种所造色,是为色。食集则色集,食灭则色灭。八正道即是趣向色灭之道,即:正见...乃至...正定。


缘色而生起乐与喜悦,此为色味。色是无常、苦、变易之法,此为色患。调伏并断除对色的欲贪,此为色离。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知色,如实了知色集,如实了知色灭,如实了知趣向色灭之道;如实了知色味,如实了知色患,如实了知色离,为色的厌离、离欲、灭尽而修行者,是为善修行。善修行者于此法律中得立足。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知色,如实了知色集,如实了知色灭,如实了知趣向色灭之道;如实了知色味,如实了知色患,如实了知色离,由于对色的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,是为善解脱。善解脱者是圆满者。圆满者无有轮回可说。


诸比丘,何为受?六种受身:眼触生受...乃至...意触生受。是为受。触集则受集,触灭则受灭。八正道即是趣向受灭之道,即:正见...乃至...正定。


缘受而生起乐与喜悦,此为受味。受是无常、苦、变易之法,此为受患。调伏并断除对受的欲贪,此为受离。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知受,如实了知受集,如实了知受灭,如实了知趣向受灭之道;如实了知受味,如实了知受患,如实了知受离,为受的厌离、离欲、灭尽而修行者,是为善修行。善修行者于此法律中得立足。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知受...乃至...无有轮回可说。


诸比丘,何为想?六种想身:色想、声想、香想、味想、触想、法想。是为想。触集则想集,触灭则想灭。八正道即是趣向想灭之道,即:正见...乃至...正定...乃至...无有轮回可说。


诸比丘,何为行?六种思身:色思、声思、香思、味思、触思、法思。是为行。触集则行集,触灭则行灭。八正道即是趣向行灭之道,即:正见...乃至...正定。


缘行而生起乐与喜悦,此为行味。行是无常、苦、变易之法,此为行患。调伏并断除对行的欲贪,此为行离。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知行,如实了知行集,如实了知行灭,如实了知趣向行灭之道...乃至...为行的厌离、离欲、灭尽而修行者,是为善修行。善修行者于此法律中得立足...乃至...无有轮回可说。


诸比丘,何为识?六种识身:眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识。是为识。名色集则识集,名色灭则识灭。八正道即是趣向识灭之道,即:正见...乃至...正定。


缘识而生起乐与喜悦,此为识味。识是无常、苦、变易之法,此为识患。调伏并断除对识的欲贪,此为识离。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知识,如实了知识集,如实了知识灭,如实了知趣向识灭之道;如实了知识味,如实了知识患,如实了知识离,为识的厌离、离欲、灭尽而修行者,是为善修行。善修行者于此法律中得立足。


诸比丘,若有沙门或婆罗门如实了知识,如实了知识集,如实了知识灭,如实了知趣向识灭之道;如实了知识味,如实了知识患,如实了知识离,由于对识的厌离、离欲、灭尽而无取著解脱者,是为善解脱。善解脱者是圆满者。圆满者无有轮回可说。如是,诸比丘,比丘于七处善巧。


诸比丘,云何比丘作三种观察?在此,比丘依界观察,依处观察,依缘起观察。如是比丘作三种观察。


诸比丘,若比丘于七处善巧,作三种观察,于此法律中可称为圆满成就者、究竟完成者、最上士。"


第五经终。


巴利语原版经文


SN.22.57/(5). Sattaṭṭhānasuttaṃ

   57. Sāvatthinidānaṃ. “Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti? Idha bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ pajānāti, rūpasamudayaṃ pajānāti, rūpanirodhaṃ pajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti; rūpassa assādaṃ pajānāti, rūpassa ādīnavaṃ pajānāti, rūpassa nissaraṇaṃ pajānāti; vedanaṃ pajānāti saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ pajānāti, viññāṇasamudayaṃ pajānāti, viññāṇanirodhaṃ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti; viññāṇassa assādaṃ pajānāti, viññāṇassa ādīnavaṃ pajānāti, viññāṇassa nissaraṇaṃ pajānāti.

   “Katamañca, bhikkhave, rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, rūpaṃ. Āhārasamudayā rūpasamudayo; āhāranirodhā rūpanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

   “Yaṃ rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ rūpassa assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ– ayaṃ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ rūpassa nissaraṇaṃ.

   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya, evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.

   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya, evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ rūpassa nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.

   “Katamā ca, bhikkhave, vedanā? Chayime, bhikkhave, vedanākāyā– cakkhusamphassajā vedanā …pe… manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo; phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

   “Yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā– ayaṃ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ vedanāya nissaraṇaṃ.

   “Ye hi, keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ vedanāya assādaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāya ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ vedanāya nissaraṇaṃ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.

   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.

   “Katamā ca, bhikkhave, saññā? Chayime, bhikkhave, saññākāyā– rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo; phassanirodhā saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.

   “Katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? Chayime, bhikkhave, cetanākāyā– rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā. Phassasamudayā saṅkhārasamudayo; phassanirodhā saṅkhāranirodho Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

   “Yaṃ saṅkhāre paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ saṅkhārānaṃ assādo. Ye saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā– ayaṃ saṅkhārānaṃ ādīnavo. Yo saṅkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ saṅkhārānaṃ nissaraṇaṃ.

   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṅkhāre abhiññāya, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhaṃ abhiññāya, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya …pe… saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti …pe… vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.

   “Katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ? Chayime, bhikkhave, viññāṇakāyā– cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, viññāṇaṃ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.

   “Yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ– ayaṃ viññāṇassa assādo. Yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ– ayaṃ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ– idaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ.

   “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te suppaṭipannā. Ye suppaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.

   “Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya; evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya, evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā, te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu dhātuso upaparikkhati, āyatanaso upaparikkhati, paṭiccasamuppādaso upaparikkhati Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti. Sattaṭṭhānakusalo, bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī, imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā ‘uttamapuriso’ti vuccatī”ti. Pañcamaṃ.


“相应部22相应57经 七处善巧经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应3经 生命短暂经

相应部1相应3经/被带走经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:在舍卫城。那位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:天神:"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。看到死亡的恐怖,应当行善以获得快乐。"世尊(回应):"生命短暂,很快就会过去,衰老来临时,无处可躲藏。...

相应部1相应5经 应断几何经

相应部1相应5经/应断几何经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,恭敬地站在一旁,然后用偈颂向世尊提出了这样的问题:天神问道:"应当断除几种?应当舍弃几种?又应当进一步修习几种?超越几种束缚的比丘,才能被称为'已渡过暴流'(暴...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应7经 未如实了知经

相应部1相应7经/未如实了知经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"那些未如实了知法的人们,  被他人的言论所引导;  他们沉睡不醒,  现在是他们醒悟的时候了。"世尊回答道...

相应部1相应8经 善忘经

相应部1相应8经/善忘经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是舍卫城的缘起。那位天神站在一旁,在世尊面前说了这首偈颂:"那些善忘正法的人,被他人的言论所引导;他们沉睡不醒,现在是他们觉醒的时候了。"世尊回答道:"那些不忘正法的人,不被他人的言论所引导;他们是正觉者,以正确的智慧...