相应部22相应53经到55经 依止经,种子经,自说经

第6品 依止品


第53经《依止经》


这是在舍卫城所说。佛陀说:"诸比丘,有所依止者未得解脱,无所依止者已得解脱。诸比丘,若识依止于色而住,以色为所缘,以色为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。若识依止于受...想...行而住,以行为所缘,以行为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。"


"诸比丘,若有人说:'我能离开色、受、想、行而说明识的来去、死生、增长、发展、广大',这是不可能的。"


"诸比丘,若比丘断除了对色界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。若断除了对受界...想界...行界...识界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。识无所依则不增长,不造作而解脱。由于解脱故安住,由于安住故满足,由于满足故不恐惧,不恐惧则自身般涅槃。他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"


第54经《种子经》


这是在舍卫城所说。佛陀说:"诸比丘,有五种种子。是哪五种?根种、茎种、顶种、节种,第五是种子种。诸比丘,如果这五种种子完整未坏,未腐烂,未被风日所损,新鲜且妥善保存,但若无地、无水,这五种种子能否生长、发展、增广?"

"不能,世尊。"

"诸比丘,如果这五种种子完整...妥善保存,且有地、有水,这五种种子能否生长、发展、增广?"

"能,世尊。"


"诸比丘,如同地界,应当如是见四识住。如同水界,应当如是见喜贪。如同五种种子,应当如是见带有滋养的识。"


"诸比丘,若识依止于色而住,以色为所缘,以色为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。若识依止于受而住...想而住...行而住,以行为所缘,以行为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。"


"诸比丘,若有人说:'我能离开色、受、想、行而说明识的来去、死生、增长、发展、广大',这是不可能的。"


"诸比丘,若比丘断除了对色界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。若断除了对受界...想界...行界...识界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。识无所依则不增长,不造作而解脱。由于解脱故安住,由于安住故满足,由于满足故不恐惧,不恐惧则自身般涅槃。他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"


第55经《自说经》


这是在舍卫城所说。这时,世尊自说道:"'若我不存在,则我所也不存在;我将不存在,我所将不存在'—比丘若如是决意,能断除五下分结。"


一位比丘问世尊:"世尊,如何通过'若我不存在,则我所也不存在;我将不存在,我所将不存在'这样的决意,能断除五下分结?"


"在此,比丘,无闻凡夫不见圣者...未受善士法训练,他将色视为我,或视我拥有色,或视色在我中,或视我在色中。对于受...想...行...识也是如此,视识为我,或视我拥有识,或视识在我中,或视我在识中。"


"他对无常的色不能如实了知'色是无常',对无常的受不能如实了知'受是无常',对无常的想不能如实了知'想是无常',对无常的行不能如实了知'行是无常',对无常的识不能如实了知'识是无常'。"


"他对苦的色不能如实了知'色是苦',对苦的受...苦的想...苦的行...苦的识不能如实了知'识是苦'。"


"他对无我的色不能如实了知'色是无我',对无我的受不能如实了知'受是无我',对无我的想不能如实了知'想是无我',对无我的行不能如实了知'行是无我',对无我的识不能如实了知'识是无我'。"


"他对有为的色不能如实了知'色是有为',对有为的受...有为的想...有为的行...有为的识不能如实了知'识是有为'。他不能如实了知'色将灭尽'、'受将灭尽'、'想将灭尽'、'行将灭尽'、'识将灭尽'。"


"但是,比丘,多闻圣弟子见圣者,善知圣法,善受圣法训练,见善士,善知善士法,善受善士法训练,他不将色视为我...不将受...想...行...识视为我。"


"他如实了知无常的色是'无常的色'。他如实了知无常的受...无常的想...无常的行...无常的识是'无常的识'。他如实了知苦的色...乃至苦的识,无我的色...乃至无我的识,有为的色...乃至有为的识。他如实了知'色将灭尽'、'受将灭尽'、'想将灭尽'、'行将灭尽'、'识将灭尽'。"


"由于色的灭尽,受的灭尽,想的灭尽,行的灭尽,识的灭尽,如是,比丘,'若我不存在,则我所也不存在;我将不存在,我所将不存在'—比丘若如是决意,能断除五下分结。"


"世尊,如是决意的比丘确实能断除五下分结。"


"世尊,如何知见才能立即灭尽诸漏?"


"在此,比丘,无闻凡夫在不应恐惧处生起恐惧。比丘,这就是无闻凡夫的恐惧:'若我不存在,则我所也不存在;我将不存在,我所将不存在'。"


"但是,比丘,多闻圣弟子在不应恐惧处不生恐惧。比丘,这不是多闻圣弟子的恐惧:'若我不存在,则我所也不存在;我将不存在,我所将不存在'。若识依止于色而住,以色为所缘,以色为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。若识依止于受而住...想而住...行而住,以行为所缘,以行为依处,受喜滋润,则会增长、发展、广大。"


"比丘,若有人说:'我能离开色、受、想、行而说明识的来去、死生、增长、发展、广大',这是不可能的。"


"比丘,若比丘断除了对色界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。若断除了对受界...想界...行界...识界的贪欲,由于贪欲的断除,识即无所缘无所依。识无所依则不增长,不造作而解脱。由于解脱故安住,由于安住故满足,由于满足故不恐惧,不恐惧则自身般涅槃。他了知:'生已尽...不受后有。'比丘,如是知见,则能立即灭尽诸漏。"


巴利语原版经文


6. Upayavaggo

SN.22.53/(1). Upayasuttaṃ

   53. Sāvatthinidānaṃ “Upayo, bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto. Rūpupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya. Vedanupayaṃ vā …pe… saññupayaṃ vā …pe… saṅkhārupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya”.

   “Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya– ‘ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā upapattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

   “Rūpadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhave… saññādhātuyā ce bhikkhave… saṅkhāradhātuyā ce bhikkhave… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhisaṅkhaccavimuttaṃ Vimuttattā ṭhitaṃ. Ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.


SN.22.54/(2). Bījasuttaṃ

   54. Sāvatthinidānaṃ “Pañcimāni, bhikkhave, bījajātāni. Katamāni pañca? Mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, aggabījaṃ, phalubījaṃ, bījabījaññeva pañcamaṃ. Imāni cassu, bhikkhave pañca bījajātāni akhaṇḍāni apūtikāni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni, pathavī ca nāssa, āpo ca nāssa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyun”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Imāni cassu, bhikkhave, pañca bījajātāni akhaṇḍāni …pe… sukhasayitāni, pathavī ca assa, āpo ca assa; api numāni, bhikkhave, pañca bījajātāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyun”ti? “Evaṃ, bhante”. “Seyyathāpi, bhikkhave, pathavīdhātu, evaṃ catasso viññāṇaṭṭhitiyo daṭṭhabbā. Seyyathāpi, bhikkhave, āpodhātu, evaṃ nandirāgo daṭṭhabbo. Seyyathāpi, bhikkhave, pañca bījajātāni, evaṃ viññāṇaṃ sāhāraṃ daṭṭhabbaṃ”.

   “Rūpupayaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya. Vedanupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya …pe… saññupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya …pe… saṅkhārupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.

   “Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya– ‘ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā upapattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

   “Rūpadhātuyā ceva, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce… saññādhātuyā ce… saṅkhāradhātuyā ce… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhisaṅkhaccavimuttaṃ. Vimuttattā ṭhitaṃ. Ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. Dutiyaṃ.


SN.22.55/(3). Udānasuttaṃ

   55. Sāvatthinidānaṃ Tatra kho bhagavā udānaṃ udānesi– “‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti– evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī”ti. Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “yathā kathaṃ pana, bhante, ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti– evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī”ti?

   “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.

   “So aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ vedanaṃ ‘aniccā vedanā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ saññaṃ ‘aniccā saññā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, anicce saṅkhāre ‘aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ viññāṇaṃ ‘aniccaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.

   “Dukkhaṃ rūpaṃ ‘dukkhaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ… dukkhaṃ saññaṃ… dukkhe saṅkhāre… dukkhaṃ viññāṇaṃ ‘dukkhaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.

   “Anattaṃ rūpaṃ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ vedanaṃ ‘anattā vedanā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ saññaṃ ‘anattā saññā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, anatte saṅkhāre ‘anattā saṅkhārā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ viññāṇaṃ ‘anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti.

   “Saṅkhataṃ rūpaṃ ‘saṅkhataṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṅkhataṃ vedanaṃ… saṅkhataṃ saññaṃ… saṅkhate saṅkhāre… saṅkhataṃ viññāṇaṃ ‘saṅkhataṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Rūpaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanā vibhavissati… saññā vibhavissati… saṅkhārā vibhavissanti… viññāṇaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti.

   “Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati …pe… na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati.

   “So aniccaṃ rūpaṃ ‘aniccaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Aniccaṃ vedanaṃ… aniccaṃ saññaṃ… anicce saṅkhāre… aniccaṃ viññāṇaṃ ‘aniccaṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhaṃ rūpaṃ …pe… dukkhaṃ viññāṇaṃ… anattaṃ rūpaṃ …pe… anattaṃ viññāṇaṃ… saṅkhataṃ rūpaṃ …pe… saṅkhataṃ viññāṇaṃ ‘saṅkhataṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Rūpaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti.

   “So rūpassa vibhavā, vedanāya vibhavā, saññā vibhavā, saṅkhārānaṃ vibhavā, viññāṇassa vibhavā, evaṃ kho, bhikkhu, ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti– evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī”ti. “Evaṃ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni saṃyojanānī”ti.

   “Kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hotī”ti? “Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano atasitāye ṭhāne tāsaṃ āpajjati. Tāso heso bhikkhu assutavato puthujjanassa– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti.

   “Sutavā ca kho, bhikkhu, ariyasāvako atasitāye ṭhāne na tāsaṃ āpajjati. Na heso, bhikkhu, tāso sutavato ariyasāvakassa– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti. Rūpupayaṃ vā, bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya. Vedanupayaṃ vā, bhikkhu… saññupayaṃ vā, bhikkhu… saṅkhārupayaṃ vā, bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.

   “Yo bhikkhu evaṃ vadeyya– ‘ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā upapattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

   “Rūpadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… saññādhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… saṅkhāradhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno… viññāṇadhātuyā ce, bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhisaṅkhārañca vimuttaṃ. Vimuttattā ṭhitaṃ. Ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti …pe… nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hotī”ti. Tatiyaṃ.


“相应部22相应53经到55经 依止经,种子经,自说经” 的相关文章

相应1经 渡瀑流经

相应部1相应1经/暴流之渡过经(诸天相应/有偈篇/祇夜)礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者。相应部(1) 有偈品1. 天神相应1. 芦苇品这是我亲身听闻到的。一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,在深夜里,有一位容色殊胜的天神使整个祇树园光芒四射,来到世尊所在之处。到达后,向世尊礼拜,然后站在一旁。站在...

相应部1相应5经 应断几何经

相应部1相应5经/应断几何经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,恭敬地站在一旁,然后用偈颂向世尊提出了这样的问题:天神问道:"应当断除几种?应当舍弃几种?又应当进一步修习几种?超越几种束缚的比丘,才能被称为'已渡过暴流'(暴...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应7经 未如实了知经

相应部1相应7经/未如实了知经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊身边,站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"那些未如实了知法的人们,  被他人的言论所引导;  他们沉睡不醒,  现在是他们醒悟的时候了。"世尊回答道...

相应部1相应9经 渴望名誉经

相应部1相应9经/渴望名誉经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:"渴望名誉者在此无法调伏,心不专注者无法获得智慧。独自住在林中却放逸懈怠,无法越过死亡领域到彼岸。"世尊回答道:"舍弃傲慢心志专一,内心清净处处解脱。...

相应部1相应11经 欢喜园经

2.欢喜园品相应部1相应11经/欢喜园经(诸天相应/有偈篇/祇夜)我是这样听说的:有一次,世尊(佛陀的尊称)住在舍卫城的祇树给孤独园。在那里,世尊对比丘们说:"比丘们啊。"那些比丘回答说:"尊者。"世尊接着说:"比丘们,从前有一位属于三十三天的天神,...