相应部18相应21经到22经 随眠经,已离经
21 随眠经
世尊居住在舍卫城。那时,尊者罗睺罗来到世尊所在之处;走近后,向世尊顶礼问讯,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者罗睺罗对世尊这样说:「世尊,应当如何知、如何见,才能在这个有意识的身体和外部一切现象中,不生起我执、我所执和慢随眠呢?」
世尊回答:「罗睺罗,任何色法,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,都应当以正智慧如实地观察一切色法:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』。
任何受,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,都应当以正智慧如实地观察一切受:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』。
任何想,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,都应当以正智慧如实地观察一切想:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』。
任何行,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,都应当以正智慧如实地观察一切行:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』。
任何识,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,都应当以正智慧如实地观察一切识:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』。
罗睺罗,这样知、这样见,就能在这个有意识的身体和外部一切现象中,不生起我执、我所执和慢随眠。」第十一经。
22 已离经
世尊居住在舍卫城。那时,尊者罗睺罗来到世尊所在之处;走近后,向世尊顶礼问讯,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者罗睺罗对世尊这样说:「世尊,应当如何知、如何见,才能在这个有意识的身体和外部一切现象中,使内心远离我执、我所执和慢,超越一切束缚,达到寂静和完全解脱呢?」
世尊回答:「罗睺罗,任何色法,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,当以正智慧如实地看清一切色法:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』之后,就能不执取而获得解脱。
任何受,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,当以正智慧如实地看清一切受:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』之后,就能不执取而获得解脱。
任何想,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,当以正智慧如实地看清一切想:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』之后,就能不执取而获得解脱。
任何行,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,当以正智慧如实地看清一切行:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』之后,就能不执取而获得解脱。
任何识,不论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或细微,低劣或胜妙,远处或近处,当以正智慧如实地看清一切识:『这不是我的,这不是我,这不是我的自我』之后,就能不执取而获得解脱。
罗睺罗,这样知、这样见,就能在这个有意识的身体和外部一切现象中,使内心远离我执、我所执和慢,超越一切束缚,达到寂静和完全解脱。」第十二经。
第二品终。
本品目录:
眼、色与识,触与受;
想、思、渴爱,界与蕴,此等十法。
随眠与已离,由此说此品。
罗睺罗相应圆满。
巴利语原版经文
SN.18.21/(11). Anusayasuttaṃ
200. Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? “Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Ekādasamaṃ.
SN.18.22/(12). Apagatasuttaṃ
201. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti? “Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti”.
“Yā kāci vedanā …pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṃ kho, rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti. Dvādasamaṃ.
Dutiyo vaggo.
Tassuddānaṃ–
Cakkhu rūpañca viññāṇaṃ, samphasso vedanāya ca;
Saññā sañcetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasa.
Anusayaṃ apagatañceva, vaggo tena pavuccatīti.
Rāhulasaṃyuttaṃ samattaṃ.