第一千三百章 速力经,毒蛇经,鞭影经,象经 增支部4集112经到114经

增支部4集112经到114经


112经 速力经

"比丘们,具备四种素质的王的良马,堪能为王所用,成为王的财产,被视为王的一部分。是哪四种?正直、速度、耐力和温顺。比丘们,具备这四种素质的王的良马,堪能为王所用,成为王的财产,被视为王的一部分。


同样地,比丘们,具备四种法的比丘值得供养...是世间无上的福田。是哪四种?正直、速度、耐力和温顺。比丘们,具备这四种法的比丘值得供养...是世间无上的福田。"


113经 鞭影经

"比丘们,世间上有这四种良马。是哪四种?


这里,比丘们,有一种良马看到鞭影就惊惧、畏惧:'今天调马师要让我做什么?我该如何回应呢?'比丘们,这就是世间上第一种良马。


再者,比丘们,有一种良马不会因看到鞭影而惊惧、畏惧,但当被刺到毛时就惊惧、畏惧:'今天调马师要让我做什么?我该如何回应呢?'比丘们,这就是世间上第二种良马。


再者,比丘们,有一种良马不会因看到鞭影或被刺到毛而惊惧、畏惧,但当被刺到皮时就惊惧、畏惧:'今天调马师要让我做什么?我该如何回应呢?'比丘们,这就是世间上第三种良马。


再者,比丘们,有一种良马不会因看到鞭影、被刺到毛或皮而惊惧、畏惧,但当被刺到骨时就惊惧、畏惧:'今天调马师要让我做什么?我该如何回应呢?'比丘们,这就是世间上第四种良马。这就是世间上的四种良马。


同样地,比丘们,世间上有这四种良士。是哪四种?


这里,比丘们,有一种良士听到'某村或某镇有人生病或死亡'就因此惊惧、畏惧。受到惊惧后,他如理精进。精进后,他以身证得最上真理,以慧通达见到。比丘们,就像那匹看到鞭影就惊惧的良马,我说这种良士也是如此。这就是世间上第一种良士。


再者,比丘们,有一种良士不会因听到'某村或某镇有人生病或死亡'而惊惧、畏惧,但当亲眼看到有人生病或死亡时就惊惧、畏惧。受到惊惧后,他如理精进。精进后,他以身证得最上真理,以慧通达见到。比丘们,就像那匹被刺到毛就惊惧的良马,我说这种良士也是如此。这就是世间上第二种良士。


再者,比丘们,有一种良士不会因听到或看到他人生病死亡而惊惧、畏惧,但当自己的亲属生病或死亡时就惊惧、畏惧。受到惊惧后,他如理精进。精进后,他以身证得最上真理,以慧通达见到。比丘们,就像那匹被刺到皮就惊惧的良马,我说这种良士也是如此。这就是世间上第三种良士。


再者,比丘们,有一种良士不会因听到、看到他人生病死亡,或亲属生病死亡而惊惧、畏惧,但当自己感受到剧烈、粗重、令人不悦、不适、夺命的身体痛苦时就惊惧、畏惧。受到惊惧后,他如理精进。精进后,他以身证得最上真理,以慧通达见到。比丘们,就像那匹被刺到骨就惊惧的良马,我说这种良士也是如此。这就是世间上第四种良士。这就是世间上的四种良士。"


114经 象经

"比丘们,具备四种素质的王象,堪能为王所用,成为王的财产,被视为王的一部分。是哪四种?这里,比丘们,王象是善听者、善杀者、善忍者和善行者。


比丘们,王象如何是善听者?这里,比丘们,王象对调象师要它做的任何事,无论是否做过,都认真思考、用心专注、全神贯注地倾听。比丘们,这就是王象如何是善听者。


比丘们,王象如何是善杀者?这里,比丘们,王象在战场上能杀象、杀骑象者、杀马、杀骑马者、杀车、杀车夫、杀步兵。比丘们,这就是王象如何是善杀者。


比丘们,王象如何是善忍者?这里,比丘们,王象在战场上能忍受矛、剑、箭、斧的攻击,以及鼓、锣、螺、鼓的声音。比丘们,这就是王象如何是善忍者。


比丘们,王象如何是善行者?这里,比丘们,调象师派它去任何方向,无论是否去过,它都能迅速到达。比丘们,这就是王象如何是善行者。比丘们,具备这四种素质的王象,堪能为王所用,成为王的财产,被视为王的一部分。


同样地,比丘们,具备四种法的比丘值得供养...是世间无上的福田。是哪四种?这里,比丘们,比丘是善听者、善杀者、善忍者和善行者。


比丘们,比丘如何是善听者?这里,比丘们,当如来所说的法律被宣说时,比丘认真思考、用心专注、全神贯注地倾听法。比丘们,这就是比丘如何是善听者。


比丘们,比丘如何是善杀者?这里,比丘们,比丘对生起的欲念不容忍,断除、驱逐、消灭、令其不存在;对生起的嗔念...对生起的害念...对生起的种种恶不善法不容忍,断除、驱逐、消灭、令其不存在。比丘们,这就是比丘如何是善杀者。


比丘们,比丘如何是善忍者?这里,比丘们,比丘能忍受寒、热、饥、渴,虫蚊风日蛇的接触,恶言恶语,以及已生起的剧烈、粗重、令人不悦、不适、夺命的身体痛苦。比丘们,这就是比丘如何是善忍者。


比丘们,比丘如何是善行者?这里,比丘们,比丘能迅速到达他在长久以来从未到达的方向,即一切行的止息、一切依的舍离、爱尽、离欲、灭、涅槃。比丘们,这就是比丘如何是善行者。比丘们,具备这四种法的比丘值得供养...是世间无上的福田。"


巴利语原版经文


AN.4.112/ 2. Javasuttaṃ

   112. “Catūhi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena– imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti, rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena– imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Dutiyaṃ.


AN.4.113/ 3. Patodasuttaṃ

   113. “Cattārome bhikkhave, bhadrā assājānīyā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo patodacchāyaṃ disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti! Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo bhadro assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṃ disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, api ca kho lomavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti! Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo bhadro assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṃ disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, api ca kho cammavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti! Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo bhadro assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṃ disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati nāpi cammavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, api ca kho aṭṭhivedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati– ‘kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati, kimassāhaṃ paṭikaromī’ti Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho bhadro assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā assājānīyā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattārome bhadrā purisājānīyā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti. So tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati. Saṃviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo patodacchāyaṃ disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ bhadraṃ purisājānīyaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo bhadro purisājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, api ca kho sāmaṃ passati itthiṃ vā purisaṃ vā dukkhitaṃ vā kālaṅkataṃ vā. So tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati. Saṃviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo lomavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ bhadraṃ purisājānīyaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo bhadro purisājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṃ passati itthiṃ vā purisaṃ vā dukkhitaṃ vā kālaṅkataṃ vā, api ca khvassa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā. So tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati. Saṃviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo cammavedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ bhadraṃ purisājānīyaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo bhadro purisājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

   “Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti– ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṃ passati itthiṃ vā purisaṃ vā dukkhitaṃ vā kālaṅkataṃ vā, nāpissa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā, api ca kho sāmaññeva phuṭṭho hoti sārīrikāhi vedanāhi dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi asātāhi amanāpāhi pāṇaharāhi. So tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati. Saṃviggo yoniso padahati. Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo aṭṭhivedhaviddho saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ bhadraṃ purisājānīyaṃ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho bhadro purisājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā purisājānīyā santo saṃvijjamānā lokasmin”ti. Tatiyaṃ.


AN.4.114/ 4. Nāgasuttaṃ

   114. “Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca.

   “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi kāraṇaṃ kāreti– yadi vā katapubbaṃ yadi vā akatapubbaṃ– taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati, hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati rathampi hanati, rathikampi hanati, pattikampi hanati. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? Idha bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi disaṃ peseti– yadi vā gatapubbaṃ yadi vā agatapubbaṃ– taṃ khippameva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

   “Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti (hanati) byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ …pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapa-samphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti.

   “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, taṃ khippaññeva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Catutthaṃ.


“第一千三百章 速力经,毒蛇经,鞭影经,象经 增支部4集112经到114经” 的相关文章

第十四章 怎么样做才能睡个好觉?

相应部3相应14经/战斗经第一(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王突然率领军队偷袭了迦尸国,并且在占领迦尸国后,又继续入侵骄萨罗国。骄萨罗国的军队被攻击后,波斯匿王仓促的率领军队,准备抵御阿闍世王军队的入侵。由于事发突然,波斯匿王毫无准备,他率领的军队又没有战心,很快阿闍世王的军...

第十五章 抢劫别人就是抢劫自己

相应部3相应15经/战斗经第二(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王率领军队突袭占领了迦尸国,并且率领军队入侵骄萨罗国,骄萨罗国的波斯匿王仓促应战,由于准备不足,波斯匿王的军队出师不利,被阿闍世王的军队击败。波斯匿王退守骄萨罗国的首都舍卫城。波斯匿王在舍卫城中与大臣们紧急的召开军事...

第十六章 不可轻视女子

相应部3相应16经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。波斯匿王正在听佛陀说法,这个时候,有一个侍从前来拜见波斯匿王,他靠近波斯匿王的耳朵说:“陛下!祝贺您,茉莉王后,刚刚生了一位漂亮的公主。”这个侍从刚一说完话,波斯匿王立刻就闷闷...

第二十七章 如何面对辱骂和指责?

相应部7相应2经/辱骂经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,有一个叫婆罗堕婆阇的婆罗门,他听说婆罗堕若婆罗门已经皈依佛陀,并出家修行,就非常的生气和愤怒,他气急败坏的来到佛陀的住所,对佛陀破口大骂、恶语中伤。婆罗堕婆阇婆罗门怒骂佛陀很长一段时间后,他感觉口干舌燥,...

第二十九章 愤怒只会伤害到自己

相应部7相应4经/酸粥经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有一次,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,阿修罗王皈依佛陀后,与佛陀和波斯匿王一同进餐,在阿修罗王旁边站立的毗兰耆迦婆罗门横眉怒目、咬牙切齿。他一言不发,默默的独自生着闷气,他心里想:「这个秃头既然哄骗了大王,大王已经皈依他了,我现在也不好去反驳他...

第三十四章 祭祀心中的解脱火

相应部7相应9经/孙陀利葛经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的孙陀利迦河边。那个时候,有个婆罗门在孙陀利迦河边供养火神。他举行完祭祀火神的仪式后,就站起来,四处观望,他心里想:「给谁吃这些供养火神后的祭品呢?」婆罗门看见佛陀坐在一棵大树下,当时佛陀用毛巾包裹着头,婆罗门就左手拿...