相应部12相应65经到66经 城市经,思惟经

相应部12相应65经到66经(因缘相应/因缘篇/修多罗)


65 城市经


佛陀住在舍卫城。他对比丘们说:"比丘们,在我还未成正觉、仍是菩萨时,我有这样的想法:'这个世界真是困难啊,人们生、老、死、离开此世、再生。然而人们却不知道如何从这种老死的苦中解脱出来。何时才能知道如何从这种老死的苦中解脱出来呢?'


"比丘们,我又想:'什么存在时老死存在?什么是老死的因?'通过如理作意,我以智慧证悟:'有生时有老死,生是老死的因。'


"比丘们,我又想:'什么存在时有生?什么存在时有有?什么存在时有取?什么存在时有爱?什么存在时有受?什么存在时有触?什么存在时有六入?什么存在时有名色?什么是名色的因?'通过如理作意,我以智慧证悟:'有识时有名色,识是名色的因。'


"比丘们,我又想:'什么存在时有识?什么是识的因?'通过如理作意,我以智慧证悟:'有名色时有识,名色是识的因。'


"比丘们,我又想:'这识回转到名色,不再前进。就是这样,人会生、老、死、离开此世、再生,即:以名色为缘有识,以识为缘有名色,以名色为缘有六入,以六入为缘有触...如是这整个苦蕴集起。''集起,集起',比丘们,对于我从未听闻的法,眼生起、智生起、慧生起、明生起、光明生起。


"比丘们,我又想:'什么不存在时老死不存在?什么灭时老死灭?'通过如理作意,我以智慧证悟:'生不存在时老死不存在,生灭时老死灭。'


"比丘们,我又想:'什么不存在时生不存在?...有不存在?...取不存在?...爱不存在?...受不存在?...触不存在?...六入不存在?...名色不存在?什么灭时名色灭?'通过如理作意,我以智慧证悟:'识不存在时名色不存在,识灭时名色灭。'


"比丘们,我又想:'什么不存在时识不存在?什么灭时识灭?'通过如理作意,我以智慧证悟:'名色不存在时识不存在,名色灭时识灭。'


"比丘们,我又想:'我已经发现了这条觉悟之道,即:名色灭则识灭,识灭则名色灭,名色灭则六入灭,六入灭则触灭...如是这整个苦蕴灭。''灭,灭',比丘们,对于我从未听闻的法,眼生起、智生起、慧生起、明生起、光明生起。


"比丘们,就像一个人在森林中漫步,看到一条古道,一条古时人们走过的道路。他沿着这条路走,看到一座古城,一座古都,曾经有人居住,有园林、森林、池塘,城墙高耸,美丽宜人。比丘们,那人就去告诉国王或大臣:'大人,请您知道,我在森林中漫步时看到一条古道,一条古时人们走过的道路。我沿着这条路走,看到一座古城,一座古都,曾经有人居住,有园林、森林、池塘,城墙高耸,美丽宜人。大人,请您重建那座城市。'比丘们,于是国王或大臣就重建了那座城市。后来,那座城市变得繁荣、富裕、人口众多、发展兴盛。同样地,比丘们,我看到了一条古道,一条古时正等正觉者们走过的道路。


"比丘们,什么是那条古道,那条古时正等正觉者们走过的道路?就是这八正道,即:正见...正定。比丘们,这就是那条古道,那条古时正等正觉者们走过的道路。我沿着这条路走;沿着这条路走,我了知了老死;了知了老死的集起;了知了老死的灭;了知了导向老死灭的道路。我沿着这条路走;沿着这条路走,我了知了生...有...取...爱...受...触...六入...名色...识。我沿着这条路走;沿着这条路走,我了知了行;了知了行的集起;了知了行的灭;了知了导向行灭的道路。了知这些后,我向比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷们宣说。比丘们,这梵行现在兴盛、繁荣、广传、众所周知,被天神和人类所善知。"


66 思惟经


如是我闻。一时,世尊住在俱卢国一个名叫剑磨瑟昙的俱卢人市镇。在那里,世尊对比丘们说:"比丘们。""大德。"那些比丘回答世尊。世尊说:"比丘们,你们是否思惟内在的思惟?"


当这么说时,一位比丘对世尊说:"大德,我思惟内在的思惟。""比丘,你是如何思惟内在的思惟的?"于是那位比丘解释了。那位比丘的解释没有使世尊满意。


这时,尊者阿难对世尊说:"世尊,现在是时候了;善逝,现在是时候了,请世尊讲说内在的思惟。听了世尊的话,比丘们会记住的。""那么,阿难,你们要听,要好好作意,我要说了。""是的,大德。"那些比丘回答世尊。世尊说:


"在这里,比丘们,一位比丘在思惟时这样思惟内在的思惟:'在世间生起的这种种不同形式的苦,即老死,这苦以什么为因?以什么为集?以什么为生?以什么为源?什么存在时有老死?什么不存在时没有老死?'他思惟后知道:'在世间生起的这种种不同形式的苦,即老死,这苦以有为因,以有为集,以有为生,以有为源,有存在时有老死,有不存在时没有老死。'他了知老死,了知老死的集起,了知老死的灭,了知导向老死灭的适当道路。他如法修行,随法而行。比丘们,这就叫做一位比丘完全正确地为了苦的灭尽、为了老死的灭而修行。


"然后他进一步思惟:'这有以什么为因?以什么为集?以什么为生?以什么为源?什么存在时有有?什么不存在时没有有?'他思惟后知道:'有以爱为因,以爱为集,以爱为生,以爱为源,爱存在时有有,爱不存在时没有有。'他了知有,了知有的集起,了知有的灭,了知导向有灭的适当道路。他如法修行,随法而行。比丘们,这就叫做一位比丘完全正确地为了苦的灭尽、为了有的灭而修行。


"然后他进一步思惟:'这爱在哪里生起时生起?在哪里安住时安住?'他思惟后知道:'凡是世间可爱的、可喜的,爱就在那里生起时生起,在那里安住时安住。什么是世间可爱的、可喜的?眼在世间是可爱的、可喜的。爱在这里生起时生起,在这里安住时安住。耳在世间是可爱的、可喜的...鼻在世间是可爱的、可喜的...舌在世间是可爱的、可喜的...身在世间是可爱的、可喜的...意在世间是可爱的、可喜的。爱在这里生起时生起,在这里安住时安住。'


"比丘们,过去世的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是常的、乐的、我的、健康的、安稳的,他们就增长了爱。增长爱的人就增长有。增长有的人就增长苦。增长苦的人就不能从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们不能从苦中解脱。


"比丘们,未来世的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是常的、乐的、我的、健康的、安稳的,他们就会增长爱。增长爱的人就会增长有。增长有的人就会增长苦。增长苦的人就不能从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们不能从苦中解脱。


"比丘们,现在的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是常的、乐的、我的、健康的、安稳的,他们就增长爱。增长爱的人就增长有。增长有的人就增长苦。增长苦的人就不能从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们不能从苦中解脱。


"比丘们,就像有一个饮料杯,色香味俱全,但里面掺了毒。这时有一个人来了,被热浪炙烤,疲惫不堪,口渴难耐。有人对他说:'喂,这位先生,这个饮料杯色香味俱全,但里面掺了毒。如果你想喝就喝吧。喝的时候会让你感到愉悦,但喝了之后你会因此而死亡或遭受濒死般的痛苦。'那个人一下子就喝了,没有考虑后果。他因此而死亡或遭受濒死般的痛苦。同样地,比丘们,过去世的任何沙门或婆罗门...未来世的任何沙门或婆罗门...现在的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是常的、乐的、我的、健康的、安稳的,他们就增长爱。增长爱的人就增长有。增长有的人就增长苦。增长苦的人就不能从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们不能从苦中解脱。


"比丘们,过去世的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是无常的、苦的、无我的、病态的、危险的,他们就断除了爱。断除爱的人就断除了有。断除有的人就断除了苦。断除苦的人就从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们从苦中解脱。


"比丘们,未来世的任何沙门或婆罗门...现在的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是无常的、苦的、无我的、病态的、危险的,他们就断除爱。断除爱的人就断除有。断除有的人就断除苦。断除苦的人就从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们从苦中解脱。


"比丘们,就像有一个饮料杯,色香味俱全,但里面掺了毒。这时有一个人来了,被热浪炙烤,疲惫不堪,口渴难耐。有人对他说:'喂,这位先生,这个饮料杯色香味俱全,但里面掺了毒。如果你想喝就喝吧。喝的时候会让你感到愉悦,但喝了之后你会因此而死亡或遭受濒死般的痛苦。'比丘们,那个人就会这样想:'我可以用水、酸奶、盐水或醋来解渴,但我不应该喝那个会给我带来长期伤害和痛苦的饮料。'于是他考虑后不喝那个饮料,把它放下。他因此而不会死亡或遭受濒死般的痛苦。同样地,比丘们,过去世的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是无常的、苦的、无我的、病态的、危险的,他们就断除了爱。断除爱的人就断除了有。断除有的人就断除了苦。断除苦的人就从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们从苦中解脱。


"比丘们,未来世的任何沙门或婆罗门...现在的任何沙门或婆罗门,凡是把世间可爱的、可喜的看作是无常的、苦的、无我的、病态的、危险的,他们就断除爱。断除爱的人就断除有。断除有的人就断除苦。断除苦的人就从生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼中解脱,我说他们从苦中解脱。"


这就是世尊所说。那些比丘听了世尊的话,欢喜信受。


巴利语原版经文


65/(5). Nagarasuttaṃ

   65. Sāvatthiyaṃ viharati …pe… “pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi– ‘kicchā vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, kiṃpaccayā jarāmaraṇan’ti Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti.

   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati jāti hoti …pe… bhavo hoti… upādānaṃ hoti… taṇhā hoti… vedanā hoti… phasso hoti… saḷāyatanaṃ hoti… nāmarūpaṃ hoti… kiṃpaccayā nāmarūpan’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti, kiṃpaccayā viññāṇan’ti Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo – ‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṃ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’”ti.

   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– paccudāvattati kho idaṃ viññāṇaṃ nāmarūpamhā na paraṃ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati, jarāmaraṇaṃ na hoti; kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘jātiyā kho asati, jarāmaraṇaṃ na hoti; jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati jāti na hoti …pe… bhavo na hoti… upādānaṃ na hoti… taṇhā na hoti… vedanā na hoti… phasso na hoti… saḷāyatanaṃ na hoti… nāmarūpaṃ na hoti. Kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ‘viññāṇe kho asati, nāmarūpaṃ na hoti; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’”ti

   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– ‘kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti; kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo– ‘nāmarūpe kho asati, viññāṇaṃ na hoti; nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’”ti.

   “Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi– adhigato kho myāyaṃ maggo bodhāya yadidaṃ– nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. ‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

   “Seyyathāpi, bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ. So tamanugaccheyya Tamanugacchanto passeyya purāṇaṃ nagaraṃ purāṇaṃ rājadhāniṃ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṃ ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇīsampannaṃ uddhāpavantaṃ ramaṇīyaṃ. Atha kho so, bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā āroceyya– ‘yagghe, bhante, jāneyyāsi– ahaṃ addasaṃ araññe pavane caramāno purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ tamanugacchiṃ. Tamanugacchanto addasaṃ purāṇaṃ nagaraṃ purāṇaṃ rājadhāniṃ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṃ ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇīsampannaṃ uddhāpavantaṃ ramaṇīyaṃ. Taṃ, bhante, nagaraṃ māpehī’ti. Atha kho so, bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṃ nagaraṃ māpeyya. Tadassa nagaraṃ aparena samayena iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ vuddhivepullappattaṃ. Evameva khvāhaṃ, bhikkhave, addasaṃ purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṃ.

   “Katamo ca so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṃ kho so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto, tamanugacchiṃ; tamanugacchanto jarāmaraṇaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇasamudayaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ; jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ; tamanugacchanto jātiṃ abbhaññāsiṃ …pe… bhavaṃ abbhaññāsiṃ… upādānaṃ abbhaññāsiṃ… taṇhaṃ abbhaññāsiṃ… vedanaṃ abbhaññāsiṃ… phassaṃ abbhaññāsiṃ… saḷāyatanaṃ abbhaññāsiṃ… nāmarūpaṃ abbhaññāsiṃ… viññāṇaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ; tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṃ; saṅkhārasamudayaṃ abbhaññāsiṃ; saṅkhāranirodhaṃ abbhaññāsiṃ; saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tadabhiññā ācikkhiṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. Pañcamaṃ.


66/(6). Sammasasuttaṃ

   66. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṃ sammasan”ti. Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahaṃ kho, bhante, sammasāmi antaraṃ sammasan”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, sammasasi antaraṃ sammasan”ti? Atha kho so bhikkhu byākāsi. Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu bhagavato cittaṃ ārādhesi.

   Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṃ bhagavā antaraṃ sammasaṃ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Idha bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ – ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ upadhinidānaṃ upadhisamudayaṃ upadhijātikaṃ upadhipabhavaṃ, upadhismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, upadhismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti. So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.

   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘upadhi panāyaṃ kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo, kismiṃ sati upadhi hoti, kismiṃ asati upadhi na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya.

   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘taṇhā panāyaṃ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– yaṃ kho loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ, sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ …pe… ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… jivhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati.

   “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato addakkhuṃ sukhato addakkhuṃ attato addakkhuṃ ārogyato addakkhuṃ khemato addakkhuṃ. Te taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ te upadhiṃ vaḍḍhesuṃ. Ye upadhiṃ vaḍḍhesuṃ te dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ te na parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhissanti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhissanti te upadhiṃ vaḍḍhissanti. Ye upadhiṃ vaḍḍhissanti te dukkhaṃ vaḍḍhissanti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhenti Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. So tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ …pe… anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṃ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, te taṇhaṃ pajahissanti. Ye taṇhaṃ pajahissanti …pe… parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa– ‘sakkā kho me ayaṃ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṃ dadhimaṇḍakena vā vinetuṃ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṃ loṇasovīrakena vā vinetuṃ, na tvevāhaṃ taṃ piveyyaṃ, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya So tatonidānaṃ na maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṃ.


“相应部12相应65经到66经 城市经,思惟经” 的相关文章

相应部1相应5经 应断几何经

相应部1相应5经/应断几何经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这段经文发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,恭敬地站在一旁,然后用偈颂向世尊提出了这样的问题:天神问道:"应当断除几种?应当舍弃几种?又应当进一步修习几种?超越几种束缚的比丘,才能被称为'已渡过暴流'(暴...

相应部1相应6经 觉醒经

相应部1相应6经/觉醒经(诸天相应/有偈篇/祇夜)背景:这件事发生在舍卫城。有一位天神来到世尊(佛陀)面前,恭敬地站在一旁,用偈颂向世尊提问。天神的问题:"几人醒时睡,几人睡时醒?几人染尘垢,几人得清净?"世尊的回答:"五人醒时睡(五人解释:指五根或五盖,五根醒的时候,...

相应部1相应9经 渴望名誉经

相应部1相应9经/渴望名誉经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是在舍卫城发生的。有一位天神站在一旁,在世尊面前念诵了这首偈颂:"渴望名誉者在此无法调伏,心不专注者无法获得智慧。独自住在林中却放逸懈怠,无法越过死亡领域到彼岸。"世尊回答道:"舍弃傲慢心志专一,内心清净处处解脱。...

相应部1相应10经 林野经

相应部1相应10经/林野经(诸天相应/有偈篇/祇夜)舍卫城缘起。那位天神站在一旁,用偈颂对世尊说道:天神:"居住在林野中的人,平和的修行梵行者(梵行者解释:指遵循严格的精神修行和道德生活方式的修行人,梵行通常指纯洁的、禁欲的生活方式,梵行的最终目标是达到解脱或涅槃的境界),每日只食一餐,为...

相应部1相应12经 欢喜经

相应部1相应12经/欢喜经(诸天相应/有偈篇/祇夜)这是发生在舍卫城的事。有一位天神来到世尊(佛陀)身边,站在一旁,用偈颂对世尊说:"有儿子的人因儿子而欢喜,有牛的人因牛而欢喜。人因执着而有欢喜,没有执着的人就不会欢喜。"世尊以偈颂回答:"有儿子的人因儿子而忧愁,有牛的...

相应部1相应16经 睡眠与懒惰经

相应部1相应16经/睡眠与懒惰经(诸天相应/有偈篇/祇夜)天神说:"睡眠、懒惰、打呵欠,不满和饭后昏沉。由于这些障碍,此处众生无法明了圣道。"佛陀回答:"睡眠、懒惰、打呵欠,不满和饭后昏沉;以精进力驱除它们,圣道便得以净化。"巴利语原版经文SN.1.16/(6...