第一千二百七十六章 庄严经,无畏经,爱生起经 增支部4集7经到9经

增支部4集7经到9经


7 庄严经


"比丘们,有四种人,他们聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行,能庄严僧团。是哪四种呢?


比丘们,聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行的比丘能庄严僧团。

比丘们,聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行的比丘尼能庄严僧团。

比丘们,聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行的优婆塞能庄严僧团。

比丘们,聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行的优婆夷能庄严僧团。


比丘们,这四种聪明、训练有素、自信、博学、持法、依法而行的人能庄严僧团。"


"谁聪明又自信,

博学且持法。

如法而实践,

此人庄严僧。


戒行圆满的比丘,博学的比丘尼;

有信心的优婆塞,有信心的优婆夷。

这些人庄严僧团,他们实为僧庄严。"


第七经


8 无畏经


"比丘们,如来具有四种无畏,依此无畏,如来宣称最高位置,在众中作狮子吼,转梵轮。是哪四种呢?


'你自称是正等正觉者,但这些法未被完全觉悟'——对此,我不见任何沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何人能如法责难我。比丘们,我不见此相,故安住于达到安稳、无畏、无惧之境。


'你自称是漏尽者,但这些漏未尽'——对此,我不见任何沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何人能如法责难我。比丘们,我不见此相,故安住于达到安稳、无畏、无惧之境。


'你说这些是障碍法,但对行此者并非真正障碍'——对此,我不见任何沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何人能如法责难我。比丘们,我不见此相,故安住于达到安稳、无畏、无惧之境。


'你为此目的所说之法,对实践者并不导向完全灭苦'——对此,我不见任何沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何人能如法责难我。比丘们,我不见此相,故安住于达到安稳、无畏、无惧之境。


比丘们,这就是如来的四种无畏,依此无畏,如来宣称最高位置,在众中作狮子吼,转梵轮。"


"无论何种论调广传,

沙门婆罗门所依。

面对如来皆不存,

无畏超越诸论道。


圆满者战胜法轮,

转动慈悯诸众生。

人天中最胜无上,

众生礼敬度有岸。"


第八经


9 爱生起经


"比丘们,有四种情况会使比丘生起贪爱。哪四种呢?


比丘们,因为衣服,比丘可能生起贪爱;

因为食物,比丘可能生起贪爱;

因为住处,比丘可能生起贪爱;

因为追求更好的生存状态,比丘可能生起贪爱。


比丘们,这就是四种会使比丘生起贪爱的情况。"


"贪爱为人之伴侣,长久轮回;

此生彼生,不离轮回。


知此过患,贪爱为苦因;

离贪无执,比丘正念而游行。"


第九经


巴利语原版经文


7/ 7. Sobhanasuttaṃ

   7. “Cattārome, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṃ sobhenti. Katame cattāro? Bhikkhu, bhikkhave, viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammappaṭipanno saṅghaṃ sobheti. Bhikkhunī, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṃ sobheti. Upāsako, bhikkhave, viyatto vinīto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhammappaṭipanno saṅghaṃ sobheti. Upāsikā, bhikkhave, viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṃ sobheti. Ime kho, bhikkhave, cattāro viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā saṅghaṃ sobhentī”ti.

  “Yo hoti viyatto ca visārado ca,

  Bahussuto dhammadharo ca hoti.

  Dhammassa hoti anudhammacārī,

  Sa tādiso vuccati saṅghasobhano.

  “Bhikkhu ca sīlasampanno, bhikkhunī ca bahussutā;

  Upāsako ca yo saddho, yā ca saddhā upāsikā.

  Ete kho saṅghaṃ sobhenti, ete hi saṅghasobhanā”ti. Sattamaṃ.


8/ 8. Vesārajjasuttaṃ

   8. “Cattārimāni bhikkhave, tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni cattāri? ‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

   “‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

   “‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

   “‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi. Etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī”ti.

  “Ye kecime vādapathā puthussitā,

  Yaṃ nissitā samaṇabrāhmaṇā ca.

  Tathāgataṃ patvā na te bhavanti,

  Visāradaṃ vādapathātivattaṃ.

  “Yo dhammacakkaṃ abhibhuyya kevalī,

  Pavattayī sabbabhūtānukampī.

  Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ,

  Sattā namassanti bhavassa pāragun”ti. Aṭṭhamaṃ.


9/ 9. Taṇhuppādasuttaṃ

   9. “Cattārome bhikkhave, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, bhikkhave, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī”ti.

  “Taṇhā dutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;

  Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.

  “Evamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;

  Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti. Navamaṃ.


“第一千二百七十六章 庄严经,无畏经,爱生起经 增支部4集7经到9经” 的相关文章

第二十六章 杀死什么能让自己不生烦恼?

7.婆罗门相应1.阿罗汉品相应部7相应1经/大那若尼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,那个时候,有一位叫婆罗堕若的婆罗门,他的妻子大那若尼对佛法僧三宝有坚固的信心。有一次大那若尼给婆罗堕若婆罗门送饭,不小心跌倒了,她虔诚恭敬的诵念三次:“南无本师释迦牟尼佛!南...

第二十九章 愤怒只会伤害到自己

相应部7相应4经/酸粥经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有一次,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,阿修罗王皈依佛陀后,与佛陀和波斯匿王一同进餐,在阿修罗王旁边站立的毗兰耆迦婆罗门横眉怒目、咬牙切齿。他一言不发,默默的独自生着闷气,他心里想:「这个秃头既然哄骗了大王,大王已经皈依他了,我现在也不好去反驳他...

第四十八章 如何除灭生死的轮回

因缘篇12.因缘相应1.佛陀品相应部12相应1经/缘起经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,那时,佛陀召集出家弟子们坐在他的身边,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,我现在要对你们说因缘法,你们要认真的听,你们要仔细的思考。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真的听,我们会...

第五十章 什么是正确的修行方法?

相应部12相应3经/道迹经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如来已经为你们讲说了缘起法(缘起法解释,见第四十八章、第四十九章),现在如来为你们讲说什么是错误的修行方法,什么是正确的修行方法,错误的修行方法会让你们继续在生死轮回...

第五十三章 世间事物是真实的还是虚假的?

相应部12相应15经/迦旃延氏经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,迦旃延尊者来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下,迦旃延尊者对佛陀说:“世尊,您经常说要有正确的见解,什么才是正确的见解呢?”佛陀说:“迦旃延,世间大多数人有两种观点,他们要么认为世间的一...

第七十五章 痛苦熄灭的修行方法

6.苦品相应部12相应51经/审虑经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,为了除灭一切的痛苦而修行的人,应该如何去思量,如何去思索呢?”出家弟子们说:“世尊,我们修行的方法是世尊您教导给我们的,所以我们以世尊您所说的法为根本,以世...